Finanšu ministrijas (FM) darba grupa turpina inflācijas ierobežošanas plāna veidošanu, daļa no iecerēm iekļausies 2012. gada budžetā, Dienai teica FM Komunikāciju nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Cita starpā cenu stabilitāti iecerēts nodrošināt, nākamajos divos gados nemainot nodokļus, nepaaugstinot centrālās valdības atalgojumu, pieņemot Fiskālās disciplīnas likumu un ieviešot vidēja termiņa budžeta plānošanu (trim gadiem), arī apkarojot ēnu ekonomiku un kontrabandu. Konkrētāk par savām iecerēm FM pagaidām nerunā. Sākotnējie priekšlikumi iesniegti premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), kurš tuvākajās dienās solās nākt klajā ar rezolūciju par dokumenta tālāko virzību. Fiskālās disciplīnas likums, kuru valdība apsprieda jau pirms gada, ilgāku laiku iestrēdzis Saeimā un varētu tikt skatīts tikai pēc vēlēšanām.
Pasaules izejvielu cenas, nodokļu pieaugums un konkurences vājums atsevišķās nozarēs ir galvenie faktori, kas līdz šim virzījuši cenu kāpumu Latvijā, secināts Swedbank pētījumā par inflāciju Baltijas valstīs. Kā liecina Globālais konkurences ziņojums, iekšzemes konkurences līmenis Latvijā 139 valstu starpā ierindojas 70. vietā. «Pasaulē izejvielu cenas nepieaug, pat mazinās. Ja pazūd šādi ārējie efekti, cenu līmeni lielā mērā nosaka iekšējā konkurence,» uzsver Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Īpaši tas attiecas uz mazumtirdzniecības un degvielas tirgiem.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda - lai gan konkurence vienmēr varētu būt intensīvāka, «situācija, kad kādā nozarē vai tirgus nišā strādā neliels skaits uzņēmumu, kas daudzos gadījumos pat bez tiešas sarunāšanas spēj saprasties, kā citam citu pārāk nenomocīt ar cenu pazemināšanu, sniedz izmaksu priekšrocības caur mērogu efektiem».
Kā pētījumā par degvielas tirgu norāda Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, jēlnaftas iepirkuma daļa degvielas cenā visā ES ir ļoti līdzīga, bet uzcenojumā, ko veido gan pārstrādātāja, uzglabātāja, transportētāja, gan arī mazumtirgotāja daļa, ir nozīmīgas atšķirības gan ES, gan arī Baltijas valstu starpā. Galvenokārt zemāka uzcenojuma dēļ, piemēram, Igaunijā degvielas cena ir zemāka.
FM norāda, ka šā gada jūnijā gada vidējā inflācija Latvijā bija 2,6%, bet Māstrihtas kritērija izpildei pieļaujamā robeža - 2,9%. Latvijai ir samērā lielāks pārtikas īpatsvars patēriņa grozā, tāpēc pārtikas cenu pieaugums atstāj lielāku ietekmi uz inflāciju Latvijā. Par vienu no riskiem FM uzskata inflācijas gaidas, ko uzņēmēji var izmantot, lai palielinātu cenas peļņas audzēšanai.