Grammy balvas īpašnieku un arī nominantu pirmdienas vakarā Traķu pilī netrūka, prestižajai balvai savulaik nominēti arī vakara iesildītāji - brāļu Dikinsonu duets North Missisipi Allstars.
Misisipi svelme
Samērā reti rokmūzika klausītājiem Eiropā tiek pasniegta savā minimālākajā formātā - uz skatuves ir tikai bungas un vokālists, kas amatu apvienošanas kārtībā ir arī ģitārists, - savā ziņā to par firmas zīmi padarīja Džeka Vaita nu jau eksistenci izbeigušais projekts The White Stripes. Brāļi Dikinsoni jau labu laiku atteikušies no pavadošā sastāva, taču skanējuma ziņā neko nezaudē. Dienvidnieki - kļūst skaidrs no pirmajām taktīm. Blūzroka reibinošajos rifos var sajust Misisipi lēno svelmi, odu sīkšanu purvainajos apvidos, lēnīgus vīrus drūmām sejām un cigāru smaržu. Luters Dikinsons ģitāras maina vai pēc katras dziesmas, viņa rokās instruments atdzīvojas, dzied, raud, gavilē. Klasiskajam roka ģitāru komplektam viņš pievieno arī Dienvidu štatiem raksturīgos instrumentus - ģitāru, kas veidota no cigāru kastes, strinkšķināmu skārda bundžu… Brāļu duets rada īsto noskaņu, lai pūlis būtu pilnībā gatavs Plānta un viņa «Prieka bandas» uznācienam.
Mūzikas valoda
Rokenrola metrs tur solījumu spēlēt Led Zeppelin dziesmas - koncerts tiek atklāts ar Black Dog, leģendāro Led Zeppelin kompozīciju, kas vairākos prestižos dziesmu topos tiek novērtēta kā viena no lieliskākajām pasaulē. Taču aranžējums ir pavisam jauns - fanka un kantriblūza ritmos, kas lielai daļai apmeklētāju liek samulst. Jau pēc koncerta dzirdu žēlabas, ka slavenākās Led Zeppelin dziesmas neesot nospēlētas. Protams, ir lieki lolot cerības, ka vēl kādreiz Plānta izpildījumā koncertā varēs dzirdēt Stairway To Heaven, taču viduslaiku pils atjaunotās sienas pieskandina citas ne mazāk leģendāras kompozīcijas - Black Country Woman, noslēgumā gluži negaidīti izskan Rumble On un Gallows Pole. Ar pilnīgi jaunu raksturu, jauniem akcentiem - dažu no tām pirmajā brīdī pat grūti pazīt, jo ierastajā rokenrola skanējumā ļoti klātesošs ir blūzs, kantrimūzikas akcenti, arī folka elementi, kompozīcijas piedzīvojušas savu atdzimšanu. Tas nav kantri, kādu to Latvijā demonstrē neskaitāmās šlāgergrupas, - amerikāņu mūziķi rada bagātīgu muzikālo valodu, kas prasa iedziļināšanos un sapratni. Debesis tumst, skatuve sārtojas, rokenrols savijas ar gospeļiem, atskan viena no blūzmeņu iecienītākajām klasiskajām dienvidnieku melodijām Satan, Your Kingdom Must Come Down, ironiski smeldzīgās pasāžas aizved citā pasaulē. Repertuārā ir arī Minesotas indierokeru Low dramatiskā balāde Monkey, kas atskan kā no citas pasaules. Viens no emocionālākajiem brīžiem tiek piedzīvots, kad Plānts kopā ar Petiju Grifinu, titulēto kantrifolka zvaigzni, dzied Plānta/Džimija Peidža Please, Read The Letter - 1998. gadā sarakstīto dziesmu, kas slavu, Gada ieraksta godu un Zelta gramofonu ieguva gandrīz 10 gadu pēc dzimšanas - 2009. gada ierakstā kopā ar bluegrass dziedātāju Elisonu Krausu. Nenoliedzami Grifina nav Krausa - Plānta pašreizējā pavadone ir krietni ekspresīvāka, dinamiskāka, salīdzinot ar liego, romantisko Krausu, gribētos teikt - arī īstāka.
Zvaigznes tuvplānā
Grupa Band of Joy jau kopš pirmsākumiem 60. gadu vidū Birmingemā bijusi īsts zvaigžņu ansamblis, kurā bez Peidža un Led Zeppelin bundzinieka nelaiķa Džona Bonema pabijis arī Slade ģitārists Nodijs Holders, taču ar tik titulētu dalībnieku sarakstu grupa, šķiet, līdz šim nav varējusi lepoties - jau minētā Grammy laureāte Grifina, neskaitāmus valsts mēroga apbalvojumus saņēmušais Tenesī kantrimūziķis Badijs Millers, Darels Skots… Arī pārējie grupas dalībnieki mūzikas pasaulē ir augstu vērtēti un spēlējuši kopā ar citiem leģendāriem vārdiem. Līdz ar to šķiet pašsaprotami, ka šis nav «viena vīra šovs» - Plānts necenšas turēties priekšplānā, par solistiem kļūst ģitāras, perkusijas, mutes harmonikas… Publika, lai arī sākotnēji šķiet stīva un samulsusi, koncerta noslēgumā iekarst pamatīgi, un grupai nākas vien nospēlēt piedevas. Brīnumainais vakars ir galā, ļaužu straume plūst pāri ezeram. Virs galvas plaiksnī rūsa, Traķu pils siluets izgaismojas virs tumšā ūdens. Lieliska koncerta cienīgs noslēgums.