Neprēmēt par ikdienišķo
Krīzes laikā valsts iestādēs prēmijas un piemaksas faktiski tika aizliegtas, taču, kā Dienai norāda Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte, aizliegumi pakāpeniski zaudējuši spēku: «Atļautas ir gan prēmijas, gan piemaksas, naudas balvas un ikgadējais darba novērtējuma pabalsts. Vadītājiem ir dotas iespējas izmantot visus motivācijas elementus.» Vienlaikus E. Upīte gan vairākkārt uzsver, ka darbinieku prēmēšanai jābūt par konkrētu rezultātu sasniegšanu, nevis tāpēc, ka gada beigās atalgojuma fondā pāri palikusi nauda: «Iestādes vadītājs ir tieši atbildīgs, lai prēmētu tos, kuri sasnieguši konkrētus mērķus - un tie ir sabiedriski nozīmīgi. Mēs esam kategoriski pret to, ka prēmijas izmaksā visiem, pat ja izvirzītie mērķi nav sasniegti. Nevar būt, ka 120 cilvēku ir vienādi ieguldījuši darbu mērķu sasniegšanā, un nevar arī būt, ka darbiniekam izvirzīti četri mērķi, neviens nav sasniegts, bet gada beigās tomēr ir naudas balva. Tā ir pilnīgi nepareiza motivācija,» uzsver Valsts kancelejas pārstāve.
Analizējot ārvalstu pieredzi, redzams, ka piemaksas elementu skaits atalgojumā tiek samazināts un nekur vairs nepiemaksā tikai par procesa nodrošināšanu. «Par ko tikai vēl pirms dažiem gadiem nepiemaksāja Igaunijā - par doktora grādu, par pielaidi valsts noslēpumam utt. Tad viņi sistēmu mainīja, noteica konkurētspējīgu atalgojumu, bet papildu atlīdzības ir minimālas. Pie mums atlīdzība nav konkurētspējīga, tāpēc prēmijas un piemaksas ir lāpīšanās elements,» atzīst E. Upīte.
Arī Valsts kontroles (VK) Juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone uzsver, ka naudas balvas var maksāt tad, ja darbinieks ir sasniedzis izvirzītos mērķus, bet piemaksas - tikai par kvalitāti pēc ikgadējā darbības novērtējuma. Juriste gan arī atgādina, ka katru no motivēšanas veidiem valsts iestādēs regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un VK revīzijās tiek pārbaudīts, kā tas tiek ievērots. Piemēram, piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30% no konkrētajam darbiniekam noteiktās mēnešalgas, savukārt prēmiju drīkst izmaksāt reizi gadā un ne lielāku par 75% no mēnešalgas.
Dažādi veidi
Darbinieku motivācija ir būtiska ministrijās un valsts iestādēs ar lielu darbinieku mainību. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena atzina, ka pērn darbu beiguši 40 darbinieku jeb 19% no kopējā ierēdņu un darbinieku skaita un arī šogad šis skaitlis būs ap 20%. Kā galvenos argumentus darba attiecību pārtraukšanai kolēģi minējuši zemo atalgojumu, kā arī tā apmēru attiecību pret pienākumu apjomu un nepieciešamo kvalifikāciju. Lai darbiniekus motivētu, ministrija viņiem nodrošina veselības apdrošināšanu, sedz apmācības izmaksas, piešķir brīvdienas, absolvējot augstskolu u. c. Izvērtējot konkrētā darbinieka darba kvalitāti, tiek izmantotas piemaksas līdz 30% pie mēnešalgas, naudas balvas, kā arī atvaļinājuma pabalsts.
Valsts kapitālsabiedrību iespējas motivēt darbiniekus ir daudzveidīgākas, jo tās regulē cits likums un ierobežojumi nav tik strikti. E. Upīte min, ka SIA Lattelecom, kur valstij pieder 51% kapitāldaļu, darbinieku motivēšanai piedāvā, piemēram, fitnesa centra abonementus. Savukārt, piemēram, Latvijas Radio (LR) nesen pavēstīja par profesionālo balvu Zelta antena labākajiem darbiniekiem. LR preses sekretāre Laura Elizabete Vanaga atzīst, ka šī balva uzskatāma par prēmiju, kāda LR izmaksāta pēc ilgāka laika. Finansējums nācis no LR līdzekļiem.
Savukārt teātros, kas arī ir valsts SIA, labāko aktieru un citu darbinieku apbalvošanai bieži piesaista sponsoru līdzekļus.