«Viss ir pašas Vienotības rokās, un neviens no malas valdību negāzīs,» sacīja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņam pret premjeri L. Straujumu neesot nekādu iebildumu. «Kad es zvanīju Laimdotai Straujumai, teicu, ka viņai ir jāturpina strādāt un Vienotībai jāvirza nākamais satiksmes ministrs,» stāstīja A. Brigmanis. Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) bija viedokļu atšķirības ar premjeri jautājumā par patvēruma meklētāju uzņemšanu, taču valdība vairākus NA ierosinājumus respektēja, piemēram, ir noraidīta iespēja bēgļiem atvieglot valsts valodas zināšanu prasības, kā arī samazināts viņiem paredzētā pabalsta apmērs. «Kopumā pret premjeres darbu mums iebildumu nav. Ja kāds negribēs likt šķēršļus šīs valdības darbam, tad tā var turpināt strādāt,» Dienai sacīja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš gan pieļauj, ka premjerei vajadzētu sniegt plašāku informāciju sabiedrībai par iemesliem, kuru dēļ ministrs zaudēja amatu.
S. Āboltiņa valdības rīcībspēju arī vispirms saistīja ar māku sabiedrībai izskaidrot tās lēmumus. Viņa jau iepriekš ir kritiski norādījusi - premjere L. Straujuma labi pārstāvot Latviju Eiropas Savienībā, bet esot svarīgi saņemt tādu pašu Latvijas sabiedrības uzticību. Savulaik S. Āboltiņa minēja vairākus ministrus, no kuriem tiek gaidīts efektīvāks darbs, taču ne pret vienu citu premjere nav tā vērsusies. Ir iespaids, ka Vienotības līdere un premjere nestrādā kā cimds ar roku. L. Straujuma lēmumu atlaist ministru pieņēma, neprasot S. Āboltiņas padomu. No Vienotības līderes teiktā izrietēja, ka, tiekoties ar frakciju, L. Straujuma apstiprinājusi gatavību arī atkāpties, turpretim premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga informēja, ka darba kārtībā šāda jautājuma nav.
Teikto gan var uztvert kā taktisku soli, jo runas par valdības krišanu un jauna premjera kandidāta meklējumi apgrūtinātu budžeta sagatavošanu izskatīšanai galīgajā lasījumā. Jau nākamajā dienā pēc satiksmes ministra demisijas kuluāros tika izplatīti vairāku nākamo premjera kandidātu vārdi. Šo cilvēku lokā bija gan Vienotības politiķi, gan kāds uzņēmējs, ar kuru Diena sazinājās. «Man nav ko teikt. Tās ir baumas un muļķības. Es arī ilgāku laiku nebūšu Latvijā,» sacīja uzrunātais. Šādās situācijās ir jārēķinās, ka personu vārdi tiek piespēlēti arī ar kādu konkrētu mērķi, ieskaitot centienus notestēt sabiedrības reakciju.
Taču valdības nomaiņa ir iespējama. Ja tā notiek, L. Straujuma, tāpat kā A. Matīss, varētu atgriezties Saeimā. «Vienotība pati varbūt izkalkulēja, ka reitingi ir zemi un valdībai ir daudz problēmu,» pieļāva A. Brigmanis. Ja premjera amats partijai nedod papildu punktus, tad tai tas nav izdevīgs, bet politiskajiem konkurentiem šāda situācija varētu būt pa prātam. Vienotības līderi gan atzina, ka grūti iedomāties nepiemērotāku brīdi ministra demisijai, jo šajās dienās beidzas priekšlikumu iesniegšana nākamā gada budžeta projektam. Satiksmes ministra pienākumus premjere ir uzticējusi iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Vienotība).
A. Brigmanim esot grūti noticēt, ka visādā ziņā koleģiālā un apdomīgā L. Straujuma, kura ar A. Matīsu savulaik strādājusi kopā kā ministriju valsts sekretāri, būtu pati pieņēmusi šādu lēmumu bez spiediena no malas. «Tas ir bijis impulsīvs lēmums, un kāds šo impulsu premjerei ir devis,» pieļāva ZZS pārstāvis. Vienotības biedri apgalvo, ka viņiem nav zināms, kas tas varētu būt par spiedienu.
A. Matīsa demisija tika pieprasīta nākamajā dienā pēc valdības izšķiršanās atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu investoru - Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Aģentūra LETA ziņo, ka Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) ir sacījis, ka tas neesot nopietni «pārdot daļu no nacionālās aviokompānijas kārtējam afēristam». Atbildība par šādu izvēli vispirms tiktu prasīta no premjeres kā komandas vadītājas un atbildīgā ministra - bija politiķi, kas viņa atbrīvošanā saskatīja mēģinājumu A. Matīsam uzlikt arī lielāko atbildības slogu.