Eizenšteinu arī nesaprata
Netālu no centrālās dzelzceļa stacijas atklātā prāmju kompānijas Tallink viesnīca ir viens no retajiem lielajiem būvniecības objektiem, kas pēdējā gadā pilsētā tapis. Ieguldījumi šajā septiņstāvu jaunbūvē ir aptuveni 21 miljons latu, apgalvo investori.
J. Dripe kā pozitīvu vērtē arhitekta Kārļa Johana Felsko 1897. gadā projektētās ēkas fasādes saglabāšanu, kas integrēta jaunajā apjomā. Lai arī vēsturiskajai fasādei klāt nākuši dažādi papildinājumi, tie netraucē to uztvert. Līdz galam apmierināts gan J. Dripe nav ar viesnīcas no jauna celto daļu.
«Fasādei piemīt Rīgai ne pārāk raksturīgu dekoratīvu elementu klātbūtne. Es šeit runāju par pulētajām metāla joslām,» saka J. Dripe. Viņš gan tūlīt piebilst, ka nevēlas kritizēt ēkas autorus, taču būvi no ārpuses par jaunas kvalitātes pienesumu nesauc.
«Kad [arhitekts Mihails] Eizenšteins sāka veidot savus namus, arī teica, ka jūgendstils nav Rīgai raksturīgs, bet tagad tieši to visi brauc skatīties vairāk nekā klasicismu vai romantismu,» atbild viens no viesnīcas arhitektiem Uģis Šēnbergs, kurš strādāja tieši pie ēkas fasādēm. Viņš stāsta, ka mūsdienās arhitektūra pārvēršas par dizaina objektu un tieši tāds šis objekts ir plānots. «Ēkas jaunā daļa nav siena ar logiem, bet abstrakta glezna. Dekoratīvie elementi ir ļoti labi, tie uzvedas ļoti labi gan naktī, gan dienā, piedod ēkai subjektivitāti un maģisku raksturu,» priecīgs par veikumu ir arhitekts.
U. Šēnbergs ir arī apmierināts ar viņa senāk projektēto Centra namu blakus Zemkopības ministrijas debesskrāpim, kas izpelnījies speciālistu asu kritiku un pat saņēmis arhitektūras antibalvu - Bieti. «Ja Dripe vai kāds cits grib strīdēties, tad to var darīt. Tas tikai parāda, ka tas objekts piesaista. Centra namu, piemēram, saukā par cukurtrauku, manām ēkām dod iesaukas, un tas mani saviļņo,» teic U. Šēnbergs.
Par kvartālu neskaidrības
Atgriežoties pie Tallink viesnīcas jaunbūves, arhitekti uzteic to, ka ēka labi ierakstās esošās apbūves mērogā, turklāt to nevar salīdzināt ar blakus uzslietajām pagaidu būvēm, kas aizstāj treknajos gados nerealizētās attīstības ieceres. «Ja mēs šo ēku pretstatām ielas pretējā pusē esošajiem kioskiem, tad tas ir 1:0 par labu šim projektam,» saka bijušais Latvijas Arhitektu savienības prezidents Sergejs Ņikiforovs.
Viņaprāt, pateicoties viesnīcai, kvartāls sāk iegūt aprises un stacijas apkārtnes apbūve būtu tikai veicināma tālāk. Pagaidām gan tūristiem no viesnīcas logiem paveras skats uz neapdzīvotu būvlaukumu bijušās pasta ēkas vietā un nepievilcīgu autobusu, trolejbusu un maršruta taksometru galapunktu. Pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis nevar pateikt, kad kāds no iesaldētajiem projektiem varētu sakustēties.