Izveidot tādu valdību ir iespējams, ja par sadarbību vienojas Saskaņas centrs, Zatlera Reformu partija (ZPR) un Vienotība, kurām kopā ir 73 balsis. Otra iespēja nonākt līdz plašai koalīcijai ir, ja kopā strādāt izšķiras Zatlera Reformu partija, Vienotība, Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) - tām kopā ir 69 balsis. Taču šis modelis vismaz pagaidām, šķiet, neiespējams ZRP novilkto sarkano līniju dēļ, jo aiz tām Valdis Zatlers ir atstājis ZZS. Pašlaik šķietami visreālākais koalīcijas modelis, kurš izriet no Vienotības un arī ZRP ierindas deputātu paustā noskaņojuma, ir tāds, ka kopā strādā ZRP, Vienotība un VL!-TB/LNNK. Taču tam nav nepieciešamā divu trešdaļu balsu vairākuma. No šiem politiskajiem spēkiem ievēlēti tikai 56 deputāti. Sakot, ka partijām ir dota brīva izvēle izveidot tām vēlamāko koalīciju un izraudzīties premjera kandidātu, Valsts prezidents ir noteicis būtisku ierobežojumu - kvalificētais balsu vairākums, kā arī kolektīva vadības pieredze premjeram.
Būtiski jauna iezīme ir arī Valsts prezidenta nodoms par kandidātiem darbam valdībā lūgt atzinumus no tiesībsargājošajām un drošības iestādēm, lai gūtu pārliecību, ka nav juridisku šķēršļu premjeram un ministriem pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. Līdz šim atbildību par izvirzītajiem pārstāvjiem valdībā uzņēmās partijas. Arī politoloģe Iveta Kažoka Dienai atzina, ka varbūt prezidentam ir vislabākie nodomi, taču iecere lūgt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam atzinumus par ministru kandidātu reputāciju šķiet dīvaina un grūti realizējama. Tas nav šo iestāžu kompetencē, un šāda uzdevuma izpilde varētu prasīt laiku, kas aizkavētu valdības izveidošanu. No A. Bērziņa teiktā izrietēja, ka viņu interesē, vai ministri varētu saņemt pielaides valsts noslēpumam. I. Kažoka arī norāda, ka iestāžu ziņojumi nebūtu publiski pieejami, un, ja uz tā pamata noraida kādas personas izvirzīšanu darbam valdībā, tā iemesli sabiedrībai paliek neskaidri un var radīt baumas. Ja kāda ministra darbība ir kaitējusi viņa reputācijai, viņš var atkāpties vai Saeima izsaka ministram neuzticību. Līdz šim ar prezidentu saskaņoja ārlietu un aizsardzības ministru kandidatūru.
Ceturtdien A. Bērziņš pabeidza konsultācijas ar partijām, tiekoties ar VL!-TB/LNNK un ZZS. ZZS ir gatava strādāt valdībā, bet, ja tādas iespējas nebūs, palikt konstruktīvā opozīcijā. ZZS pārstāvji ir noraizējušies, kas notiks viņu tagad pārvaldītajās nozarēs, kuras jau noskata jaunās valdības veidotāji, bet viņu prioritāšu sarakstā, piemēram, nekas nav sacīts par Nacionālā attīstības plāna sagatavošanu no 2014. gada - 2020. gadam, kas saistīts ar ES fondu līdzekļu apgūšanu, ko prezidentam ir uzsvēris ministrs Raimonds Vējonis. VL!-TB/LNNK līderi Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars pēc tikšanās ar prezidentu teica, ka sajutuši atbalstu savām idejām - viņuprāt, valdība jāveido politiskajiem spēkiem, kuru darbības pamatā ir vienas un tās pašas vērtības, par vēlamāko uzskatot ZRP, Vienotības un VL!-TB/LNNK koalīciju.