Es pieļauju visu. Vai es ticu, ka būs jau pirmajā valdībā, ko veidos šī Saeima, - drīzāk ne. Nevaru teikt, ka par 80% ticu, ka ZZS būs jau pirmajā valdības sastāvā, par 50% - jā, to es varu teikt. Esam bijuši konsultatīvās sarunās ar visām partijām, izņemot Zatlera partiju, jo viņš ar mums it kā negrib runāt.
Tiešām jums nav bijušas pat nekādas neformālas ZZS sarunas ar ZRP?
Ir bijušas tikšanās kaut kādiem «aģentiem» kafejnīcās, tāda taustīšanās, bet es tās nesauktu par sarunām. Šādu sarunu ticamība nav pietiekami augsta, lai varētu uzskatīt, ka tās ir kaut vai pusoficiālas sarunas. Tās drīzāk ir konsultācijas par interešu izpratni - par to, kas būs, kas valstī notiek. Ir skaidrs, ka neviena no Saeimā ievēlētajām partijām nejūtas komfortabli sarunās ar Zatleru. Uzsveru - neviena! Fakts, ka politikā īstenībā visi ir pretinieki, arī tie, kurus sauc par partneriem. Bet te ir cita lieta. Zatlers ir neprognozējams, neviens nevar saprast, kas tas par veidojumu - ZRP. Pamattēma, ko Zatlers visās sarunās izvirza, - te es atstāstu dzirdēto - tautas vēlēts prezidents, par kuru viņš pats grib kļūt. To otro daļu klausītājs parasti pieliek klāt, bet tas skan cauri rindām. No šī visa konteksta izriet, ka Saeimas atlaišana bija kampaņas sastāvdaļa, lai nokļūtu Saeimā pie varas, lai mainītu Satversmi, ieviešot tautas vēlēta prezidenta posteni, par kuru kļūtu pats Zatlers. To viņi tagad atklātās sarunās pat nenoliedz. Tieši tāpēc Zatleram tik ļoti vajag to lielo koalīciju - no šādas loģikas viedokļa. Koalīcijā Vienotība, ZRP un SC ļoti neērti jūtas ne tikai daudzi ZRP un Vienotības cilvēki. Arī daudzi Saskaņas cilvēki nejūtas ērti šādā koalīcijā.
Tāpēc nevar rēķināt balsis, tā kā šodien to dara, - matemātiski saskaitot frakciju balsis. Ja šīs partijas mākslīgi satuvina partiju vadība, vairāki cilvēki no tām aiziet un matemātika nesanāk. Ja plašo koalīciju tomēr izdodas izveidot, nav teikts, ka tiks apmierināta Zatlera vēlme kļūt par prezidentu. Domāju, ka netiks.
Vai sarunu partneri, runājot ar ZRP, nejūtas ērti arī tāpēc, ka nav skaidrs, kas aiz šīs partijas stāv, atšķirībā no ZZS, piemēram, par kuru liekas skaidrs?
Nu, ja liekas, ka skaidrs, tad liekas, ka skaidrs. Tad tomēr ir zināma skaidrība - atšķirībā no ZRP.
Tautas vēlēta prezidenta ideju Latvijā vienmēr ir atbalstījis tāds augstākā mērā ietekmīgs cilvēks kā Andris Grūtups. Vai pieļaujat, ka Zatlera partiju atbalsta tieši ietekmīgi cilvēki, kuriem tuva tautas vēlēta prezidenta ideja?
Jā, šis fakts ļoti labi sakrīt ar Zatlera interesēm. Kur tas labums? Ja paskatāmies notikumu gaitu pavasarī. Tātad tikšanās ar Sorosu Amerikā, pēc tam svarīgā tikšanās Varšavā, un pēc tam strauji atlaida Saeimu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šis cilvēks, kas ar visiem tikās, ir viegli ietekmējams. Jautājums, vai mēs, maza nācija, gribam viegli ietekmējamu cilvēku, kurš vada visu valsti. Pretējā gadījumā - parlamentārā sistēmā - ir jāietekmē simt cilvēku, kas ir grūti. Tas nav tas pats, kas ietekmē vienu - un viss notiek. Protams, no oligarhu un lielvaru viedokļa tas ir ērti, ka valstī ir viens cilvēks, ar kuru var visu sarunāt.
Bet, ja notiek «nelaime» un par prezidentu kļūst grūti ietekmējams cilvēks?
Tad var būt otrs grāvis. Viņš kļūst diktators. Labi, mēs varam teikt, ka esam Eiropas Savienībā, bet tomēr. Tas nozīmē, ka mēs vienam cilvēkam pakļaujam pārāk daudz.
Vai tad jums būtu iebildumi, ja Aivars Lembergs kļūtu par tautas vēlētu prezidentu?
Bet vai visi to grib? Te ir tas stāsts. Satversmes procesus nevar pakļaut personībām, bet mēs, iedomājoties izmaiņas, uzreiz iedomājamies konkrētus cilvēkus šajos amatos, neiedomājoties, ka var būt arī citi. Ja prezidentam iedod lielāku varu, blakus viņam veidosies «pseidoministru kabinets». Izaugs liela pils, un tam visam vajadzēs naudu. Beigās prezidenta padomniekiem būs lielāka vara nekā ministriem. Katrā ziņā noteikti nebūs maza, kompakta pārvalde, par ko runā Zatlers, būs lielāka pārvalde, jo blakus esošajai pārvaldei izaugs vēl prezidenta aparāts.
Kā viens no premjera kandidātiem izskan bijušā ārlietu ministra Aivja Roņa vārds. Vai esat par viņu sprieduši?
Nē, viņš nav mūsu kandidāts. Par Roni mums savulaik ir bijušas pat diezgan smagas iekšējās diskusijas, bet kā par profesionāli - visu cieņu, ļoti augstu vērtēju viņu. Te ir jautājums, cik viņš pats ir gatavs uzņemties šo amatu un vai vispār kāds ar viņu ir runājis.
Kā Zaļās partijas biedri vērtē iespējamo koalīciju ar Saskaņas centru?
Divējādi, jo katram cilvēkam ir dažāda Saskaņas centra uztvere. Tās ir dažādas jūtas. Mans personiskais uzskats ir tāds, ka okupācijas fakta piesaukšana bezmaz visos jautājumos ir tāda māžošanās. Ja runājam par okupāciju, jautājums, cik garai ir jābūt cilvēku atmiņai vēsturē, lai atcerētos ar ļaunu. Šobrīd saka, ka tie ir 70 gadi, ka 70 gadi kopš Otrā pasaules kara ir jāatceras ar ļaunu. Pirmo pasaules karu arī atceramies? Jā. Tā var aiziet līdz bezgalībai. Atceramies, kā krustneši ar varu uzspieda latviešiem kristīgo ticību pirms 700 gadiem? Kur ir tā robeža, ko drīkst un ko nedrīkst atcerēties? Politiskajai valsts attīstībai vēstures tēmas ir jāizmirst, lai vēsturnieki ņemas ar tām. Es neko nenoliedzu, kas bijis - bijis. Bet kā tas maina šodienas iedzīvotāju dzīvotspēju? Ekonomiku?
Kāda ir ZZS sadarbība ar Vienotību?
Man ir radusies tāda sajūta, ka Vienotība ļoti nožēlo Saeimas atlaišanu. Ne jau tikai tāpēc, ka viņi dabūja mazāk vietu. Viņi apzinās, ka sadarbība ar ZZS ir bijusi pietiekami konstruktīva, cilvēciska un koleģiāla, salīdzinot ar to, kas tagad varētu būt, - nezināmais Zatlers, nezināmie nacionālisti vai nezināmā Saskaņa. Viss šis lielais nezināmais.