Mums ir demokrātija, tā mēs saucam savu sistēmu. Konkretizējot tas ir tā - cilvēki šādā sistēmā ir brīvi runāt visu un darīt gandrīz visu, bet tajā pašā laikā, ko viņi nedrīkst darīt - nedrīkst nemaksāt procentus par saviem kredītiem, un ne tikai cilvēki nedrīkst nemaksāt procentus, bet arī valstis nedrīkst nemaksāt procentus. Tātad formāli mēs esam brīvi, bet ekonomiski esam paverdzināti, - tik skarbs intervijā ir komponists un politiķis Imants Kalniņš, kurš raksta simfoniju un slavē Korānu.
Imants nebeidz kritizēt to pasauli, kurā vienīgais un augstākais «dievs» ir procents. Viņš saka, ka Korāns, aizliedzot augļošanu, pauž dziļu gudrību, jo «augļošanā ir kaut kas tāds, kas paredz beigu beigās bezcerīgu nokļūšanu augļotāju slazdā». Bet augļotāju slazdā šodien ir visa pasaule un tā ārējā izpausme ir pasaules krīze, domā I. Kalniņš.
Kāds skaidros komponista runas ar dzīves nogurumu, mākslinieka sentimentu vai vainīgā meklēšanu. Cits vispār nesaparatīs, ko sirmais politiķis tur runā par pasaules finanšu oligarhiju, jo šādas runas nav pārāk ierastas Latvijā. Nav iespējams saprast, kāpēc Imants Kalniņš aicina vienoties NA, SC un ZZS, ja nedomā kategorijās, kurās domā viņš. Šokē doma par ģeopolitiskā kursa maiņu, ja neieklausās dziļāk, jo ne par griešanos uz Krieviju ir runa. Tomēr visnesaprātīgākā ir grimšana pašapmierinātībā, vecās domāšanas shēmas, kas nemaz neprasa domāt, un tēmas, kuras ir aizliegtas.