Intervijā britu laikrakstam The Guardian P. Lamī teic, ka valdību eksperimenti ar valūtas kursu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, ved uz nākamo loģisko soli - ar ievedmuitas tarifiem būvētu šķēršļu radīšanu tirdzniecībai. «Mēs redzam šādu situāciju jau divus gadus. Jautājums - vai protekcionisma noskaņojums ir stabils, vai arī valūtu manipulāciju dēļ iezadzies risks. Risks ir, un tas nav nulles līmenī,» bažas pauda PTO boss.
Raizes par barjeru likšanu tirdzniecībai dominēja arī nesenajās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sarunās, ka arī G7 valstu ministru apspriedē, ziņo Reuters. «Ja mēs tam ļausim pāraugt par konfliktu vai par kādu protekcionisma formu, tad riskēsim atkārtot 30. gadu kļūdas,» pēc sanāksmes teica Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks.
ASV prezidenta Baraka Obamas ekonomikas padomnieks Lorenss Sammerss uzskata, ka protekcionisms apturēs izaugsmi. Tādēļ viņš mudinājis visiem spēkiem pretoties kārdinājumam bloķēt citu valstu produktu ielaišanu tirgū. «Galu galā protekcionisms padara cilvēkus nabadzīgus, tautas dzīvo naidā, un tas samazina iespējas biznesam un strādājošajiem,» par drūmajām sekām brīdināja padomnieks.
Ne mazāk draudīgu ainu iezīmē Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings: «Tagad jārīkojas kolektīvās interesēs. Pretējā gadījumā būs laika jautājums, līdz viena vai otra valsts meklēs glābiņu protekcionismā kā vienīgajā iekšzemes instrumentā, lai atgūtu līdzsvaru. Gluži kā 30. gados tas varētu novest pie katastrofāla aktivitāšu sabrukuma pasaulē. No sekām cietīs ikviena valsts, ieskaitot mūsu.»
Par saspīlējumu liecina tendence domstarpību gadījumā sāncensim «sist pa naudasmaku». Kad septembrī Japānas krasta apsardzes kuģi pie salām, uz kurām pretendē abas valstis, aizturēja Ķīnas tralera kapteini, Pekina aizliedza pārdot japāņiem derīgos izrakteņus, kas nepieciešami uzlecošās saules zemes rūpniecībai.
Lielās depresijas gados pasaules valstis izmantoja gan valūtas devalvāciju, gan ievedmuitas tarifus, lai mazinātu krīzes triecienu. Taču lēti saražotās preces pēc aplikšanas ar muitas nodevu kļuva dārgas. Lai atrisinātu šo situāciju, pēc Otrā pasaules kara tika parakstīta Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību.