Neskatoties uz nopietnajām sekām, īslandieši uzskata, ka valdība var vienoties par labākiem nosacījumiem, lai Nīderlandei un Lielbritānijai atmaksātu 3,8 miljardus eiro (2,67 miljardi latu), ko abas valstis kā kompensācijas izmaksāja saviem pilsoņiem, sedzot 2008. gada rudenī bankrotējušajā Īslandes bankas Landsbanki struktūrvienībā Icesave zaudētos noguldījumus. «Daļa teiks nē, lai vēstītu, ka Īslande nepieņem pašreizējos atmaksas noteikumus, bet aptaujas rāda - vairāk nekā puse īslandiešu uzskata, ka valstij būtu ētiski atmaksāt parādus,» aģentūrai Reuters stāsta socioloģisko pētījumu firmas Capacent vadītāja Gudbjorga Andrea Jonsdotira.
Trīspusējās sarunas, kurās valstis cenšas vienoties par jauniem, Īslandei izdevīgākiem parāda atdošanas nosacījumiem, pagaidām nav sekmīgas. Īslandes finanšu ministrs Steingrimurs Sigfusons piektdien paziņoja, ka sarunas ar Lielbritāniju un Nīderlandi atsāksies nākamnedēļ. Tādēļ faktiski jautājums, par kuru īslandieši balsos sestdien, ir zaudējis jēgu. Tomēr nav paredzēts referendumu atcelt.
Par to saniknota ir Īslandes valdības vadītāja. «Es domāju, ka ir bezjēdzīgi un ļoti skumji, ka pirmajā referendumā kopš republikas pasludināšanas mēs lemsim par likumprojektu, kas vairs nav aktuāls,» valsts lielākajam laikrakstam Frᅢᄅttabladid sacīja J. Sigurdardotira. «Daži domā, ka jautājums pazudīs no darba kārtības, ja tiks nobalsots pret to, bet tas ir dziļš pārpratums. Pārpratums ir arī uzskats, ka jautājums tiks risināts tiesā. Lielbritānija un Nīderlande šādu iespēju ir noraidījušas, jo iesaistītajām valstīm nesaskaņas jārisina kopā.» Arī viņa cer, ka jaunā vienošanās tiks panākta pēc iespējas ātrāk, jo vilcināšanās var padziļināt Īslandes ekonomiskās problēmas.
Neatrisinot Icesave problēmu, Īslandes iekšzemes kopprodukts šajā gadā varot samazināties par 5%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 3%, bet Starptautiskais Valūtas fonds un Ziemeļvalstis var atteikt 3,4 miljardu eiro (2,4 miljardi latu) aizdevumu valsts ekonomikas atveseļošanai.