Kā ziņots, patlaban astoņus latus lielais ikmēneša pabalsts tiek maksāts par 360 000 bērnu vecumā no gada līdz 15 vai 19 gadiem, no viņiem sestā daļa ir trūcīgi. Maksājot pabalstu tikai trūcīgajām ģimenēm, turklāt dubultā apmērā, kā to rosināja FM, valsts nākamā gada budžetā ietaupītu ap 22 miljoniem latu. Labklājības ministre iepriekš intervijā Dienai pauda viedokli, ka ģimenes valsts pabalsts ir jāsaglabā visām ģimenēm.
Līdz nākamā gada vidum nekādas izmaiņas nav gaidāmas, taču no gada vidus varētu stāties spēkā pabalsta reforma, par kā izstrādi Labklājības ministrija (LM) vienojusies ar FM, atzina ministre. Pēc viņas teiktā, mērķis ir šo pabalstu padarīt mērķtiecīgāku, novirzot tām ģimenēm ar bērniem, kam šis atbalsts ir vairāk nepieciešams. LM piedāvās vairākus risinājumus izmaiņām ģimenes valsts pabalstā. Iespējams, pēc izmaiņu spēkā stāšanās pabalsts varētu būt nedaudz lielāks nekā patlaban, teica ministre.
LM iecerējusi šo pabalstu sasaistīt un aprēķināt atkarībā no ģimenes ienākumiem. Ja trūcīgā statusam ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nedrīkst pārsniegt 90 latu, tad šī pabalsta saņemšanas gadījumā neto ienākumi uz vienu ģimenes locekli nevarētu pārsniegt, piemēram, 120 latu, sprieda ministre, norādot: «Trūcīgās ģimenes ir ļoti šaura grupa, un šim ienākumu slieksnim būtu jābūt augstākam.»
Ministre teica, ka kompromiss par izmaiņām pabalstā panākts, jo secināts: ja nevarēs griezt tēriņus šajā jomā, tad tas būtu jādara veselībā vai izglītībā, kā rezultātā ģimenes ar bērniem būtu cietējas tik un tā. Turklāt zināmu atspaidu ģimenēm ar bērniem dos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu paaugstināšana no nākamā gada, piebilda I. Jurševska.