Dažiem no diskusijas dalībniekiem bija reāli piedāvājumi. Citi vairāk konstatēja problēmas. Vairāk vai mazāk dzirdējām patiesās partiju pozīcijas divos jautājumos. Tas ir - par vidējās vispārējās izglītības finansēšanas modeli attiecībā uz to, vai naudai būtu jāseko skolēnam uz skolām. Varam redzēt, kuras partijas nopietnāk apsvērušas lietas, kuras - mazāk. Otrs, ko varējām dzirdēt ļoti skaidri, bija attieksme pret augstākās izglītības reformu.
Reāls piedāvājums bija tādā ziņā, ka es tagad nevērtēju saturu, tikai vērtēju, cik skaidri šajā diskusijā bija izteikts piedāvājums - vairāk vai mazāk tas bija Vienotībai, Zatlera Reformu partijai (ZRP) un daļēji arī VL-TB/LNNK.
Pēc partiju pārstāvju atbildēm varam secināt, ka pašreizējā izglītības sistēma ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) veidota izglītības sistēma. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka ministri ļoti ilgu laiku ir bijuši no ZZS un arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) daži darbinieki atslēgpozīcijās ir šīs partijas pārstāvji. Attiecīgi šeit varam gaidīt vismazāk izmaiņu, jo ir attieksme, ka šī sistēma ir gana laba. Un lielas cerības attiecībā uz pārmaiņām neievieš. Par citu partiju piedāvājumiem runājot, var redzēt - ja ZRP un Vienotība varētu sadarboties, pārmaiņu būtu vairāk. Tās būtu pārdomātākas, kaut gan arī tur ir zināmas atšķirības, domstarpības, kam ir vērts pievērst uzmanību. Piemēram, ZRP ir gatava uzreiz šo brīvo izvēli palaist visā izglītības sistēmā - gan skolās, gan augstākajā izglītībā. Vienotība nedaudz grib norobežoties no noslāņošanās iespējām, kas daļēji no tā arī var rasties. Diskusija starp šīm divām pozīcijām būtu ļoti auglīga un varbūt dotu labu rezultātu, nevienai partijai neturot zelta akciju izglītības politikā. Tas būtu būtiski.
VL-TB/LNNK pozīcija, kas attiecas uz pirmskolām un vispārējo izglītību, izņemot tēvzemes mācību, skan kā diezgan saprātīga pozīcija. Arī attiecībā uz augstskolām neizskanēja nekas īpaši bīstams, izņemot to, ka, protams, svešvalodām augstskolās ir jāienāk.
Nemainīt neko būtiski augstākās izglītības sistēmā pašlaik ir bīstams piedāvājums. Tā ir ZZS, tā lielā mērā ir arī Saskaņas centra un Šlesera Reformu partijas LPP/LC pozīcija, jo nekas kvalitatīvi citāds netiek piedāvāts. Vienkārši izveidot maksas grupas studentiem no ārvalstīm, kur viņi varētu krievu vai vienalga kurā valodā apgūt izglītību valsts augstskolās, ir tiešām veids, kā augstskolām piepelnīties, bet tas kvalitatīvi nemainīs lietas būtību. Mums jāmaina augstskolu pasniedzēju līmenis, un to var izdarīt tikai ar konkurenci, kad ārvalstu pasniedzēji var pretendēt uz vietām un tāpat arī mācīt Latvijas augstskolās. Otra lieta ir, protams, daudz augstākas prasības pēc publikācijām un arī zinātniskās darbības. To visu var izdarīt tikai tad, ja būtiski maina, nevis saglabā pašreizējo finansēšanas modeli un arī izpratni par to, kam domāta augstskola.
Visu partiju piedāvājumā, izņemot varbūt ZRP, attiecībā uz augstskolām mani mulsināja tas, ka darba devēju un valsts plānošanas prioritātes tiek uzskatītas par kaut ko tādu, ko ir viegli nospraust un salīdzinoši viegli tām sekot augstākajā izglītībā. Es neuzskatu, ka jābūt tik absolūtai ticībai valsts plānošanai attiecībā uz studiju vietām. Šādā ziņā es drīzāk sliecos piekrist ZRP.