Formāls «ķeksītis» vairs nevienu neinteresē. Tiesa, sekmīga sadarbība ar iedzīvotājiem veidojas tikai tad, kad nama apsaimniekotāji ieguvuši cilvēku uzticību. Tas ir ilgtermiņa jautājums, un kāds ir apsaimniekotāja ieguldījums - tāds arī rezultāts, Ardis uzsver.
Ventspils kļuva par mazu
Ardis teic, ka dzīvojamo māju apsaimniekošanā ir atradis mieru, uz šo jomu viņš arī ir visai mērķtiecīgi gājis, lai gan pēc skolas lūkojies citā virzienā. «Plāni saistījās ar IT nozari. Mani interesēja matemātika, skolā biju mācījies eksaktajā klasē, domāju tādā garā arī turpināt. Dzīvoju Talsos, Ventspils Augstskola bija tuvāk par Rīgu, par to arī bija labas atsauksmes,» Ardis stāsta, kā sācis studēt IT. Ilgāk par gadu viņš gan neizturēja - saprata, ka kaut kas jāmaina, jo studijās vairāk par matemātiku bija jādraudzējas ar datoru, gribējās ko dinamiskāku, ar cilvēkiem. Jutis arī, ka pilsēta viņam kļuvusi par mazu.
Latvijā tolaik aktivizējās nekustamo īpašumu nozare. «Domāju - kāpēc arī man nepamēģināt? Padzirdēju par nekustamo īpašumu apsaimniekošanas studiju programmu RTU, kas tobrīd vēl nebija pat akreditēta, bet uz to virzījās. Stājos iekšā.» Ardis izvēlējās specializēties tieši NĪ vērtēšanā - tā solīja gan darbu ar skaitļiem, kas viņam padevās, gan cilvēku sabiedrību, kustību. «Pārvācos uz Rīgu. Likās - nu sāksies lielā dzīve!»
Paralēli mācībām Ardis caur paziņām atrada tiesneša palīga darbu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā. «Ieguvu zināšanas par NĪ juridisko pusi, īpašumtiesībām, apgrūtinājumiem, ķīlu reģistrāciju,» viņš uzskaita, bet atzīstas, ka jau pēc mēneša apgūstamo lietu aptrūcies. Bet, kad Ardis grasījās praktiski sākt darboties ar NĪ vērtēšanu, Latvijā sākās krīze, nozare strauji sabremzējās. Darbs zemesgrāmatu nodaļā kļuva vienmuļš un ar dīkstāvēm. «Vienīgās, kas nāca reģistrēt jaunus īpašumus, bija bankas.» Ardis sāka domāt, ko iesākt tālāk. Mūžīgi valsts iestādē viņam strādāt negribējās - stabilitāte, protams, ir laba lieta, bet licies, ka viss notiek pārāk lēni, bijis grūti sajust sava darba rezultātus. Ardis sācis pētīt namu apsaimniekošanas jomu un kā potenciālo darbavietu mērķtiecīgi noskatīja Hausmaster. «Uzņēmums bija viens no stabilākajiem nozarē, likās, ka tā misija un vīzija saskan ar to, kāds es pats esmu. Bija tikai jātiek iekšā.» Ardis izturēja konkursu un kļuva par namu pārvaldnieka palīgu komercobjektu nodaļā.
Priekšstats radās sapulcēs
Par pirmo objektu Ardim kļuva bērnudārzs Mārupē, kas bija atbilstoši jāaprīko un jāsakārto, lai to noteiktajā datumā varētu atvērt. Pildot priekšnieka uzdevumus, Ardis pamazām saprata, ko un kā dara namu pārvaldnieki, un, pateicoties draudzīgajiem kolēģiem, veiksmīgi iztika bez iesācēju «lažām».
Uzņēmums pamazām vērsa plašumā dzīvojamo māju apsaimniekošanu, un, kad radās iespēja kļūt par namu pārvaldnieku šajā sektorā, Ardis nešauboties to izmantoja. «Šī joma ir nedaudz dinamiskāka, te vairs nav viens pasūtītājs, bet gan simtiem - dzīvokļu īpašnieki. Katrs ar savu noskaņojumu, labajām un sliktajām dienām, vēlmēm, iespējām. Tagad esmu tieši tur, kur gribēju nokļūt jau no paša sākuma,» Ardis atklāj, bet piebilst, ka priekšstats, ko šis darbs no paša prasīs, radies tikai vēlāk - līdz ar dalību pirmajās iedzīvotāju kopsapulcēs. «Viens ir komunicēt ar cilvēkiem individuāli pa telefonu vai rakstveidā, pavisam kas cits - kopīgā sapulcē, kas tev jāvada un kur par kaut ko jāvienojas, kaut kas jārisina.» Sākumā Ardis cilvēku emocijām bieži vien uzvilcies līdzi, vēlāk kļuvis mierīgāks, jo labāk izpratis klientu izjūtas.
Ardis stāsta, ka cilvēki var būt vīlušies iepriekšējā mājas apsaimniekotāja darbā, un tad jāsāk ar viņu uzticības iegūšanu. Hausmaster katra jauna objekta pārņemšanu sāk ar ģenerāltīrīšanu, pie augstajām uzkopšanas prasībām Ardim pašam bijis kādu laiku jāpierod. Tagad viņam jau ir profesionāla acs, kas pamana ikvienu zirnekļa tīklu un gružu čupiņu. «Namu pārvaldnieki redz to, ko citi neredz. Jāiet pa priekšu notikumiem, nevis jāgaida brīdis, kad kāds zvana un sūdzas. Uzkopšana ir primārais, kas jānodrošina, tad cilvēki kļūst priecīgāki, un tad arī var sākt risināt lielākas lietas.»
Jumta nomaiņa, fasādes remonts un citi lielie darbi ir visgrūtāk risināmie jautājumi, jo iedzīvotājiem tajos jāpiedalās arī ar savu maciņu. Pirms cilvēki nav pārliecinājušies, ka nama apsaimniekotāji pārstāv viņu intereses un solījumus pilda, nevis pārspīlē, nākas saskarties ar skepsi un pretestību. «Bet viss grūtais man šķiet kaut kas interesants. Man ir interesanti cilvēkus pārliecināt. Ja kaut kas neizdodas, patīk arī sevi izvērtēt - ko es darīju nepareizi,» Ardis saka.
Avārijas jau neplāno
Viņš stāsta, ka veiksmju un neveiksmju analizēšana uzņēmumā notiek arī kolektīvi - lielā mērā arī pēc paša Arda iniciatīvas. Augot pieredzei, Ardis kļuvis par vadošo namu pārvaldnieku un kopš pagājušā gada ir Dzīvojamo māju apsaimniekošanas nodaļas vadītājs, un tagad regulāri uz kopīgām sanāksmēm pulcē savus apmēram 15 padotos - visus Hausmaster vadošos namu pārvaldniekus, ar kuriem pārspriež labo un ne tik labo, kas gadījies objektos. «Patlaban mēģinu panākt vienotu rezultātu, strādājot caur viņiem, bet nejaucoties viņu ikdienas darbā. Pārliecināju uzņēmuma vadību, ka šādu modeli ir vērts pamēģināt, un kopš decembra cenšamies šādi nodrošināt, lai visi mūsu pārvaldnieki darbojas pēc vienotiem principiem un visi klienti saņem vienādi augstu servisu neatkarīgi no pārvaldnieka,» Ardis stāsta un uzsver, ka Hausmaster, kas apsaimnieko aptuveni 160 dzīvojamo māju, nav mērķis būt vislielākajam spēlētājam nozarē, bet kvalitatīvākajam gan.
Ardim patīk vadīt cilvēkus, viņš esot prasīgs, bet ne stingrs. «Padotie zina, ka es viņus atbalstīšu, viņi var uz mani paļauties. Pats esmu sācis strādāt no pašas apakšas, esmu gājis cauri visiem posmiem, zinu, kā ir būt katrā situācijā.» Ardis arī biksta savus darbiniekus iegūt augstāko izglītību namu apsaimniekošanā, kas nu jau ir arī likuma prasība. Viņš pats iesāktās un mazliet ievilkušās studijas RTU apņēmies pabeigt šovasar.
Lai gan tagad Arda ikdiena vairāk paiet birojā, viņš joprojām braukā uz objektiem, lai daudz ko pārbaudītu, pakontrolētu. Tāpat Ardis nenorobežojas no tieša kontakta ar māju iedzīvotājiem, kas ierodas Hausmaster klientu centrā, un iesaistās problēmu risināšanā. «Ja šķiet - nu esmu baigais priekšnieks -, tad, man liekas, no tiem augstumiem ātri var nokrist...» Ardis smaida.
Cilvēku prasības pret māju apsaimniekotājiem aug, un viņi novērtē, ja par viņiem gādā arī neparedzētās situācijās. «Cenšamies namu vārīgās lietas jau laikus identificēt, bet visu paredzēt nevar. Avārijas - ūdensvada plīšanu, lifta iesprūšanu utt. - jau neviens neplāno, un tās nereti notiek brīvdienās, svētkos. Tad skrien un risina gan mūsu avārijas brigāde, gan mēs paši. Viens nav karotājs,» Ardis teic, bet piebilst, ka brīvais laiks no tā pārāk necieš un to var atlicināt gan sporta zālei, gan pastaigai vai skrējienam dabā.