Lai gan ap starptautiskajām reitingu aģentūrām aktīva diskusija noris jau kopš krīzes sākuma - tām nereti tiek pierakstīta arī krīzes «nopūdelēšana» un Eiropas parāda krīzes padziļināšana -, tomēr Dienas aptaujātie eksperti norāda uz to, ka aģentūru spriedumi ir svarīgi joprojām, kamēr vien investoram tā vietā nav labāka ātri un ērti pieejama indikatora par ieguldījumu drošību.
Cenas nozīme
Jau vairāk nekā gadsimtu dažādu valstu investori ieklausās un savos lēmumos izmanto triju šobrīd vadošo reitingu aģentūru - Moody's, Standard & Poor's, Fitch - spriedumos par pasaules valstu un kompāniju maksātspēju un drošumu. No piešķirtajām dažādām reitingu pakāpēm ir atkarīga ne tikai naudas cena, par kādu katra valsts var potenciāli aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, bet arī investoru lēmums veikt ieguldījumus kādā valstī. Jo labāks reitings, jo zemāka cena vai drošākas investīcijas. Reitingu aģentūru, no kurām daļa tiek kotēta biržā un kuru līdzīpašnieku vidū ir privātie investori, darbs tiek finansēts no tām valstīm un kompānijām, kas reitingus pasūta. Piemēram, par kredītreitinga noteikšanu Latvijai aģentūrām tiek maksāta ikgadējā maksa atbilstoši noslēgtajiem sadarbības līgumiem 18 000-68 000 eiro robežās, Diena uzzināja Valsts kasē. Latvijas kredītreitingu, kas tiek noteikts kopš 1997. gada, vērtē četras reitingu aģentūras, arī trīs jau pieminētās, kā arī R&I.
Eiropas aģentūras
Pašlaik reitingu aģentūrām tiek pārmests, ka tās Eiropas valstis vērtē stingri, savukārt ASV, kam drīzumā var rasties grūtības nepārkāpt noteiktos valsts parāda griestus, piešķirts visaugstākais novērtējums, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne. Eiropā pārliecība par triju nozīmīgāko pasaules reitingu aģentūru nevienlīdzīgo attieksmi pret dažādiem reģioniem pastiprinājās pēc tam, kad Moody's 5. jūlijā pazemināja Portugāles ilgtermiņa ārvalstu saistību reitingu no Aa3 (BBB+) līdz Ba1 (BB+) un vēl vairāk un kad 15. jūlijā pazemināja Īrijas reitingu no Aa3 līdz Ba2 (BB). Portugāles gadījumā ES amatpersonas norāda, ka valsts reitinga pazeminājums neizriet no tās nespējas ieviest nepieciešamās strukturālās reformas, bet gan balstās uz pagaidām vēl diskutabliem reitingu aģentūras pieņēmumiem. Turklāt Moody's, pazeminot Portugāles reitingu, netieši veicina, ka pieņēmums, ka parāda krīzes skartajai valstij būs vajadzīga otrā palīdzības pakete, varētu arī piepildīties. Atsevišķi analītiķi gan aizstāv reitingu aģentūras un norāda, ka pirms pasaules finanšu krīzes reitingi bija novērtēti pārāk optimistiski, bet pašreiz tie kļūst objektīvāki, atgādina V. Mičūne. 2008. gadā reitingu aģentūru reputācija bija zemāka nekā jebkad, jo tās ASV treknajos gados piešķīra augstus reitingus vēlāk vērtību zaudējušiem ASV hipotekāro kredītu vērtspapīriem. Tomēr Eiropai ir vēlme mazināt atkarību no ASV bāzētajām reitingu aģentūrām, tāpēc ne tikai Eiropas Parlaments iesaka stingrāk regulēt triju nozīmīgāko reitingu aģentūru darbību, bet tiek arī apsvērta iespēja Eiropā dibināt neatkarīgu reitingu aģentūru. Turpretim ES Komisija izskata iespēju ar likumu aizliegt reitingu aģentūrām vērtēt tās valstis, kurām ir piešķirta starptautiskā finanšu palīdzība. «Nav pamata apšaubīt reitingu aģentūru profesionalitāti. Tomēr ir skaidrs, ka neviena institūcija pasaulē nespēj objektīvi izvērtēt katras valsts tautsaimniecību, politiskās nianses un nekļūdīgi prognozēt tās attīstību. Jāņem vērā fakts, ka tas ir bizness, bet aģentūras nolēmums tieši vai netieši atsaucas uz katras valsts nodokļa maksātāju,» norāda SEB bankas analītiķis Dainis Gašpuitis un piebilst, ka pašreizējie vērtējumi lieki saasina situāciju eirozonā un valstīm izmaksā milzīgus līdzekļus. Piešķirot reitingus, valstis savā starpā salīdzinātas netiek, bet atšķirības starp valstīm bieži vien ir pietiekami ievērojamas, kas savukārt rada jautājumus par reitingu adekvātumu, norāda eksperti. «Piemērs ir ES dalībvalstis, aiz kurām stāv viss bloks un kuru stabilitāti nav iespējams salīdzināt ar valstīm, kam šādas aizmugures nav. Tas attiecās arī uz Latvijas gadījumu, kad politiskā apņemšanās ne tikai Latvijas, bet visā ES līmenī bija jāņem vērā, izvērtējot reitingus,» tā D. Gašpuitis.
Latvijai nozīmīgi
Reitingu jautājums patlaban ir īpaši svarīgs Latvijai, kas cer uz krīzes gados samazināto reitingu paaugstināšanu, lai pēc iespējas izdevīgāk finanšu tirgos varētu pārfinansēt starptautiskās palīdzības aizdevumu. «Latvijai kā mazai valstij iepriekš nācās rēķināties ar diezgan stingriem reitingu aģentūru vērtējumiem. No 2007. gada līdz 2009. gadam reitingu aģentūras pazemināja Latvijas ilgtermiņa ārvalstu valūtu saistību reitingu vairākas reizes. Tā zemākais līmenis Moody's vērtējumā sasniedza Baa3 (BB8-), Standart & Poor's vērtējumā - BB un Fitch - BB+, krietni zemāk nekā līdz jūlija sākumam bija novērtētas starptautisko finanšu palīdzību saņemošās Īrija un Portugāle,» minēja LB ekonomiste un atgādināja, ka pamazām reitingu uzlabojumus Latvija sāka piedzīvot pērn. Tādējādi cerams, ka, līdzīgi kā 2007. gadā, kad Latvijā «pateicoties» reitingu aģentūru izteikumiem par ekonomisko stāvokli, Latvijai tika pievērsta starptautiska uzmanība, tā rezultātā saasinājās situācija Latvijas finanšu tirgū, jau 2011. gadā reitingi tiks paaugstināti, veicinot ārvalstu investoru intereses atgriešanos par Latviju.