Līdz šim maksu par siltumu iekasē namu apsaimniekotāji un norēķinās ar RS, bet iedzīvotāju parādu dēļ bieži nākas maksāt no citiem mērķiem, piemēram, jumta remontam vai ārdurvju nomaiņai paredzētiem līdzekļiem. Rīgas dome ir ieinteresēta, lai RS slēgtu līgumus ar iedzīvotājiem tieši un bez starpniekiem. «Tā vietā, lai nodarbotos ar namu apsaimniekošanu, namu pārvalde cīnās ar parādniekiem par siltumu. Ja kaut viens dzīvoklis nav samaksājis, siltumu mājai var nepieslēgt. Savukārt, ja ir individuālie līgumi, siltums jāpieslēdz arī tad, ja samaksājis kaut vai viens dzīvoklis,» norādīja N. Ušakovs (SC). Ir gan izskanējuši pretargumenti, ka pāriet uz norēķiniem ar katru dzīvokli tehniski ir ļoti sarežģīti, jo pašlaik RS atbild par siltumenerģiju, ko novada līdz mājas sienai, bet ne par sadali dzīvokļiem un koplietošanas telpām. Tāpat nav izslēgts, ka līgumu slēgšana un rēķinu izrakstīšana prasītu no uzņēmuma papildu resursus un pat varētu sadārdzināt tarifu, kas šobrīd ir viens no zemākajiem valstī. RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence norāda, ka uzņēmums saskata risinājumu, ieviešot procentuālo sadali un uzstādot siltuma sadalītājus jeb alokatorus, kas ļauj regulēt siltumenerģijas padevi dzīvokļos. Iedzīvotāji saņemtu daudz precīzākus rēķinus atbilstoši katra dzīvokļa patēriņam, nevis mājai kopumā, izdalot ar kvadrātmetriem. Taču nav zināms, vai RS būtu gatavs uzstādīt alokatorus saviem spēkiem.
Šobrīd Rīgas domei pieder 49%, Latvijas valstij 48,995%, a/s Dalkia City Heat 2%, bet a/s Latvenergo - 0,005% RS akciju. 2006. gada janvārī valdība noraidīja Dalkia City Heat iesniegto RS valstij piederošo akciju privatizācijas priekšlikumu. 2008. gadā valdība arī lēma neieguldīt RS akcijas a/s Latvenergo pamatkapitālā. N. Ušakovs pieļauj iespēju, ka Dalkia varētu iegūt lielāku ietekmi RS nekā šobrīd, taču uzņēmumam netiktu kontrolpakete un akciju skaitam, kas nonāktu tā īpašumā, jābūt mazākam nekā domei piederošo akciju skaits. N. Ušakovs izvairās konsultācijas ar Dalkia nosaukt par sarunām, drīzāk tā esot pozīciju noskaidrošana. Dalkia Latvia vadītājs Guntars Kokorevičs atzīst, ka ik pa brīdim notiek neformālas konsultācijas gan ar valsts, gan RD pārstāvjiem. «Dalkia ir ārkārtīgi liela pieredze individuālo norēķinu organizēšanā, arī atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Situācijai ir jānobriest. Kad akcionāri sapratīs, kur vēlas virzīties, sāksies mūsu loma, bet neviena kombinācija nevar būt veiksmīga, ja viens no lielajiem akcionāriem ir pret,» izteicās G. Kokorevičs. Viņš uzskata - ja prasa no investora naudu, investoram ir tiesības prasīt uzņēmuma vadības kontroli, pat ja tā rokās nebūtu kontrolpaketes. G. Kokorevičs par muļķībām sauc bažas, ka Dalkia ietekmes palielināšanās izraisītu tarifu celšanos. Taču no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces teiktā izriet, ka Dalkia var necerēt uz valstij piederošajām RS akcijām. «Šī ideja (par akciju pārdošanu) ir dzirdēta jau pērn, bet nesaprotu, kā to juridiski var realizēt. Visiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības, un akcijas nevar pārdot, nesaskaņojot ar pārējiem dalībniekiem. Vispirms ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam, kāds būs ieguvums, pārdodot kapitāldaļas,» uzskata J. Pūce. Viņš neredz nepieciešamību pārdot akcijas arī tāpēc, ka RS nav smagā finanšu situācijā.