Viss liecina, ka šis process nebūs ne viegls, ne ātrs. Neviens no kandidātiem trijās balsošanas kārtās pirmdien un otrdien varētu neiegūt nepieciešamās divas trešdaļas jeb 68 no 101 parlamenta deputāta balss. Tādā gadījumā nākamo Igaunijas prezidentu būs jāizraugās vēlēšanu kolēģijai, kurā parlamenta deputātiem pievienosies 234 pašvaldību pārstāvji.
Divus secīgus termiņus Valsts prezidenta amatā aizvadījušais T. H. Ilvess intervijā laikrakstam Postimees šonedēļ aicināja Rīgikogu deputātus vienoties Igaunijas labā jau balsojumā parlamentā, lai neiedragātu tā reputāciju. «Ir jāizbeidz kuluāru sarunas. Cilvēkiem ir jāvienojas parlamentā. Mums ir pārstāvnieciskā demokrātija. Esam izvēlējušies šos cilvēkus, lai viņi izlemtu, lai viņi sanāktu kopā un vienotos,» prezidenta teikto laikrakstam citē LETA-BNS.
Partneru vienošanās
Igaunijas valdošā Reformu partija (30 mandātu parlamentā) vienojusies ar koalīcijas partneri Sociāldemokrātisko partiju (15), ka to kandidāti būs attiecīgi - bijušais ES komisārs, premjerministrs, ārlietu ministrs, finanšu ministrs, Igaunijas Bankas prezidents Sīms Kallass un Rīgikogu spīkers Eiki Nestors. Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas portāls ERR.ee vēsta, ka Reformu partijas valde nolēmusi atbalstīt sociāldemokrātu ierosinājumu pirmajā vēlēšanu kārtā vienoti balsot par E. Nestoru. Ja šīm partijām, kurām kopā ir 45 balsis, neizdosies piesaistīt citu partiju deputātus 68 balsu sasniegšanai, otrā kārtā abu partiju deputāti balsotu par S. Kallasu.
Centriski labējā Pro Patria un Res Publica savienība (14) savukārt paziņoja, ka, neskatoties uz reformistu un sociāldemokrātu vienošanos, balsos par savu kandidātu - juridiskā biroja Sorainen partneri Alleru Jeksu, kuru atbalsta opozīcijā esošā konservatīvā Brīvā partija (8). Savienības frakcijas parlamentā priekšsēdis Prīts Sibuls izteicies ERR.ee, ka A. Jeksam esot lieliskas iespējas kolēģijas balsojumā, jo viņš esot populārs, pozicionējot sevi kā valdošās partijas un establišmenta kritiķi, kas uzsvēris, ka prezidentam ir svarīga loma ne tikai ārpolitikā, bet arī atbildībā par Igaunijā notiekošo.
Opozīcijā esošā Centra partija (27) par kandidāti izvirzījusi bijušo izglītības ministri Mailisu Repsu, kura ir daudzbērnu māte un latviešu jurista Agra Repšes sieva.
Savukārt opozīcijas Konservatīvā tautas partija (7) vienojās, ka tās kandidāts ir eksdiplomāts, labējais radikālis un Donalda Trampa atbalstītājs Marts Helme. Tā kā kandidātu izvirzīšanai balsojumam parlamentā nepieciešams vismaz 21 deputāta atbalsts, partija jau laikus paziņoja, ka pieteiks M. Helmi tikai vēlēšanu kolēģijas balsojumam.
Jauna kandidāte
Postimees prognozē, ka, vērtējot parlamenta deputātu aptauju, vislielākās izredzes ir, ka pēc trim balsošanas kārtām parlamentā visvairāk balsu un automātisku kandidēšanu vēlēšanu kolēģijas balsojumā būs ieguvis S. Kallass un M. Repsa.
Gadījumā, ja parlamentā partijām tiešām neizdosies vienoties, vēlēšanu kolēģijas balsojumā nākammēnes varētu parādīties jauni kandidāti, ko var izvirzīt ar 21 vēlēšanu kolēģijas locekļa atbalstu. Visticamāk, šajā gadījumā kandidātu sarakstā parādīsies bijusī vēstniece ASV un Krievijā, pašreizējā ārlietu ministre pie partijām nepiederošā Marina Kaljuranda, kura visās vēlētāju aptaujās bijusi populārākā no potenciālajiem kandidātiem.
Ievēlēšanai par prezidentu kandidātam nepieciešams vairākuma kolēģijas locekļu atbalsts. Ja pēc divām kārtām prezidentu ievēlēt neizdosies, process sāksies atkal no balsošanas parlamentā.