Sakot «mums ir nepieciešami speciālisti, kuri spētu pārvaldīt četrus miljardus latu starptautiskajos tirgos», I. Rimšēvičs uzsvēra, ka LB centusies atalgojumu noturēt 70-80% līmenī no tā, ko saņem komercbankās. LB nesaņemot finansējumu no valsts budžeta, turklāt pēdējos gados esot bijusi viena no lielākajām nodokļu maksātājām Latvijā.
I. Rimšēvičs norādīja, ka runas par algu samazināšanu varētu būt izdevīgas cilvēkiem, kuriem nepatīk, ka iestāde pauž neatkarīgus viedokļus.
Kā jau ziņots, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība, SCP) intervijā Dienai norādīja, ka LB prezidentam būtu jāsaņem tāda pati alga, kādu saņem Latvijas lielākās kapitālsabiedrības Latvenergo valdes priekšsēdētājs - aptuveni 2800 latu mēnesī. Saskaņā ar I. Rimšēviča amatperonas deklarācijām 2009. gadā viņš par darbu LB saņēmis kopā 97 677 latus, bet 2008. gadā - 126 518. LB prezidents pirmdien teica, ka viņa atalgojums esot 6000 latu mēnesī (pirms nodokļiem), turklāt tas pēdējo divu gadu laikā samazinājies par 40%, bet visā LB algas vidēji esot kritušās par 33%. I. Rimšēvičam, kuram pieder septiņi īpašumi, ir arī lielas parādsaistības, kuru segšanai nepieciešami vairāki tūkstoši latu mēnesī. Tādēļ, ja viņa atalgojums tiek samazināts, var pieļaut, ka LB prezidentam rastos grūtības maksāt kredītus.
Jautāts par savām parādsaistībām un iespējām tās segt, ja alga tiks samazināta vēl, I. Rimšēvičs teica, ka cilvēkam, nākot uz darbavietu, tiek noteikts atalgojums, ar kuru viņš rēķinās, un neesot pareizi, ja tas pēkšņi tiek samazināts par 50%. Viņaprāt, nevarot LB darbiniekiem maksāt tādas pašas algas kā valsts budžeta iestādēs, jo to darbinieku pienākumi esot pārāk atšķirīgi. «Katram, kuru vairāk interesē atalgojums, ir iespēja iet un strādāt kādā no 20 komercbankām. Esmu pārliecināts, ka Latvijā ir kompetenti, godīgi un patriotiski ļaudis, kas gatavi strādāt LB par zemāku algu,» uz to savukārt norāda A. Štokenbergs.
Hay group atalgojumu pētījumu projektu vadītāja Latvijā Līga Rode uzskata - ja LB vadības algas samazinātu vēl vairāk, tās vairs darba tirgus līmenim noteikti neatbilstu. Ja privātais sektors krīzes laikā pārsvarā taupījis uz dažādu piemaksu rēķina un centies ekonomēt uzņēmumu līdzekļus, tādēļ tam izdevies izvairīties no būtiskas vidējā algas lieluma sarukšanas, tad valsts sektors esot izvēlējies algu griešanas ceļu, tādēļ «tādos valsts uzņēmumos kā Latvijas valsts meži un Latvenergo vadības algas noteikti vairs nav tādā līmenī, kādā būtu jābūt šāda izmēra uzņēmumu vadītājiem», viņa skaidro. L. Rode gan piebilst, ka LB vadības atalgojumu viennozīmīgi vērtēt nevar, jo tā kontekstā jādomā arī par valsts interesēm, ne tikai situāciju darba tirgū.