Iespējams, drīz garajam kosmosa iedzīvināto lietu sarakstam pievienosies arī cilvēkveidīgi roboti, jo novembra sākumā uz Starptautisko Kosmosa staciju izmēģināt spēkus dodas Robonaut 2. Atšķirībā no iepriekš nosauktajām lietām robotu pirmsākumi nav meklējami kosmosa izpētē. Robustas un ne pārāk izskatīgas ierīces jau sen izmanto rūpniecībā tehnisku uzdevumu veikšanai. Taču lidojums Visumā var pierādīt, ka roboti spēj dzīvot bez cilvēku palīdzības un var paveikt pietiekami daudz, lai daudzās profesionālajās jomās aizstātu cilvēkus.
Ar skatu uz Mēnesi
Robonaut 2 uzdevums būs palīdzēt astronautiem veikt fizikas, bioloģijas un materiālzinātnes eksperimentus Visumā. Kamēr tas pildīs uzdevumus, misijas vadības centrā rūpīgi sekos, kā bezsvara stāvoklis ietekmē robota rīcībspēju.
«Šis būs viens solis robotam, bet milzu lēciens metāla cilvēcei,» pārfrāzējot leģendāro astronauta Nīla Ārmstronga izteicienu pēc izkāpšanas uz Mēness, aģentūrai AP saka Džonsona Kosmosa centra Automātikas, robotikas un simulāciju nodaļas vadītājs Robs Ambroze.
Ja 2,5 miljonus ASV dolāru vērtais Robonaut 2 attaisnos cerības, tam varētu piešķirt nozīmīgāku lomu nākotnes misijās. Piemēram, uz Mēnesi un pat Marsu.
Britu laikraksts The Daily Mail vēsta, ka NASA gaiteņos jau tapis plāns tūkstoš dienu laikā sagatavot mehānisko astronautu, kurš dosies misijā uz Zemes vienīgo dabisko pavadoni. Triju gadu sagatavošanās posms dots, lai uzbūvētu lidojumam atbilstošu kosmosa kuģi.
Amatpersonas izrēķinājušas, ka paša robota izmaksas būšot nepilni 200 miljoni ASV dolāru, bet kuģa - ap 250 miljoniem. Šī misija izmaksās krietni lētāk nekā cilvēka nosūtīšana uz Mēnesi. Turklāt arī draudu būs mazāk. Robots varēs stundām ilgi veikt uzdevumus atklātā kosmosā un pārciest neērtības pagaidu apmetnē uz pavadoņa virsmas. Tam nevajag ēst, dzert un atpūsties.
Nākamo paaudžu metāla humanoīdi varētu inspicēt asteroīdus, laisties dziļi dzelmē un izpētīt vulkānu krāterus, vēsta vortāls Space.com.
Aizvien līdzīgāki mums
Uz Zemes roboti jau kļuvuši neticami prasmīgi. Labākie «sugas pārstāvji» kustas gandrīz tikpat plūstoši kā cilvēki, prot spēlēt mūzikas instrumentus, rīkoties ar virtuves piederumiem, rakstīt ar datoru un pat ar grimašu maiņu izrādīt emocijas. Tomēr līdz šim cilvēkveidīgo robotu dzīve nav ritējusi ārpus laboratorijām un izstāžu zālēm. Kosmiskā misija varētu atvērt durvis uz pasauli un pārliecināt privātuzņēmējus un turīgus cilvēkus, ka viņu birojos un mājās ir vieta arī robotiem.
Patiesībā jau tagad roboti lielā mērā ir vainojami pie augstā bezdarba līmeņa attīstītajās valstīs. «Rūgtā patiesība ir tāda, ka vidusslānis izzūd. Lielā mērā tāpēc, ka tehnoloģijas var izdarīt darbu tā vietā,» intervijā žurnālam Good Magazine uz robotizācijas slikto pusi norāda Masačūsetsas Tehnisko zinātņu institūta ekonomists Deivids Otors. Papētot šo lietu, viņš noskaidrojis, ka kopš 70. gadiem cilvēce ir zaudējusi miljoniem darbvietu rūpniecībā, banku sektorā un medicīnā. No vienas puses, tas ļauj paveikt darbu ātrāk un lētāk, no otras - aizvien vairāk cilvēku kļūst nevajadzīgi, un konkurence saasinās.
D. Otors ir pārliecināts, ka tehnoloģijas pamazām atkaros aizvien sarežģītākus darbus, taču pavisam izspiest cilvēkus tām neizdosies. «Vienmēr būs vajadzīgi cilvēki, kas zina, kā lietot sistēmas. Pat ražošanas līnijās vajadzēs kādu, kas uzrauga procesu. Turklāt tehnoloģijas kādam arī būs jāizgudro un jāuzbūvē,» speciālists domā, ka vislielākais pieprasījums būs pēc darbiniekiem, kuri pratīs kontrolēt robotus.