Sorbonas Universitāte, kurā strādā romāna stāstošais tēls Fransuā, tiek pārdēvēta par Parīzes Sorbonas Islāma Universitāti, sievietes aizstāj rietumu stila drēbes ar musulmaņu drānām, kas pilnībā nosedz ķermeni, pasniedzējiem, kuri nav musulmaņi, ir jāpāriet islāmā, pretējā gadījumā tie zaudē darbu. Skolās ir jāmāca Korāns, un tiek atļauta daudzsievība. Sievietes tiek spiestas pamest darbu, samazinās bezdarba līmenis. Kādreiz bīstamajās pārsvarā musulmaņu apdzīvotajās priekšpilsētās izgaist noziedzība. Apātiskā un pagrimusī sabiedrība atgriežas pie kolaboracionisma instinktiem un pieņem jauno islāmisko Franciju.
Francijā, kur, pēc dažādiem aprēķiniem, līdz pat 10% no 62 miljoniem iedzīvotāju ir musulmaņi, daudzi uztver šo grāmatu kā provokāciju, kas lej ūdeni uz labējo politikas dzirnavām, raksta BBC. Citi turpretim uzskata, ka M. Valbeks dara mākslinieka darbu: rāda pasaulei spoguli, kurš, iespējams, pārspīlēti, tomēr godīgi rāda dziļāku patiesību.
Lorāns Žofrēns no kreisi noskaņotā laikraksta Liberation izteicies, ka «Velbeks iesilda Marinai Lepenai krēslu Cafe Flore. Romānam gribot vai negribot ir politiska rezonanse. Šī grāmata ieies ideju vēsturē kā būtisks brīdis, kad galēji labējo dienaskārtība ienākusi kvalitatīvajā literatūrā.»
Televīzijas raidījumu vadītājs Ali Badū teicis, ka šī grāmata izraisa viņā nelabumu. «Jūtos apvainots. Gads sākas ar islamofobiju, kas tiek pausta izcila franču rakstnieka darbā,» viņu citē BBC.
Savukārt filozofs un Academie francaise loceklis Alēns Finkielkrots raksturojis M. Velbeku kā «izcilu rakstītāju par to, kas var notikt»: «Aprakstot iespējamo Francijas islamizāciju, viņš ir uzspiedis tur, kur visvairāk sāp, un tagad visi «progresīvie» kliedz - ai!»
Pats M. Valbeks, kurš reiz ir nodēvējis islāmu par «muļķīgāko no reliģijām», noraidīijis, ka gribējis būt provokatīvs un ka scenārijs, ko viņš apraksta grāmatā, nav visai reālistisks. Viņš esot sevi mēģinājis ielikt Francijas musulmaņa ādā, parādot, ka viņi atrodas šizofrēniskā situācijā, viņus īsti neinteresē ekonomikas jautājumi un viņiem īsti nebūtu par ko balsot.