Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Rūpes par Baltijas jūru

Polija kā industriāli attīstīta valsts jau ilgstoši bija viena no lielākajām Baltijas jūras piesārņotājām. Tomēr pēdējās desmitgadēs tieši Polija ieguldījusi ne mazums finanšu līdzekļu, lai panāktu Baltijas jūras piesārņošanas līderpozīciju zaudēšanu. Diena viesojās vienā no Polijas nesen īstenotajiem projektiem - modernizētajā Varšavas apkārtnes notekūdeņu attīrīšanas stacijā Čajka. Šis modernizācijas projekts esot viens no lielākajiem šāda vieda projektiem visā Austrumeiropā.

Pēc Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienošanās Polija apņēmās līdz 2015. gadam samazināt piesārņojumu par 75% un radīja savu nacionālo programmu, kurā paredzēja lielākajās pilsētās uzbūvēt modernas noteksistēmas un ūdens attīrīšanas iekārtas. Projekts izrādījās iedarbīgs, un Polija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vairs nav lielākā Baltijas jūras piesārņotāja. Tomēr, kā Dienai skaidroja Čajkas speciālisti, darbs nav galā, un patlaban galvenā problēma saistīta ar zemnieku saimniecībām, no kurām piesārņojums nonāk tieši upēs, jo iekārtas attīra galvenokārt tikai pilsētu un rūpniecības rajonu notekūdeņus.

Veikta modernizācija

«Projektam bija trīs fāzes - modernizēja un pārveidoja veco infrastruktūru, uzbūvēja termiskās utilizācijas staciju, kā arī uzbūvēja sistēmu, kas ūdeni nogādā Čajkā,» stāsta ūdens attīrīšanas stacijas darbinieki.

Pirms modernizācijas tika attīrīti vien apmēram 40-50% Varšavas notekūdeņu, arī neattīrīti notekūdeņi nonāca Vislā un tālāk Baltijas jūrā, negatīvi ietekmējot zivju populāciju.

Kopumā visas projekta kārtas izmaksāja gandrīz 800 miljonu eiro. 40% nāca no ES Kohēzijas fonda, savukārt 60% - no varšaviešu nodokļiem.

Modernizāciju poļi sāka, izveidojot noteku cauruļu sistēmu, kas nogādā Varšavas apkārtnes notekūdeņus uz attīrīšanas iekārtām. Vislas labajā krastā pazemē izbūvēja 2,8 metrus platu un sešus kilometrus garu cauruļu sistēmu, kuras apkalpošanai izbūvēja pazemes vilciena tuneli. Projektā strādāja 1000 darbinieku, izbūvē izmantoja 220 000 kubikmetru cementa un 60 km cauruļu.

Sākotnējā Čajkas kompleksa būvniecību sāka 1970. gadā un pabeidza 1990. gadā, taču novecojušās tehnoloģijas nespēja apkalpot paredzētos 400 000 kubikmetru ūdens dienā (patlaban Čajkas kapacitāte ir 430 000 kubikmetru dienā). Modernizāciju pabeidza 2012. gadā, un patlaban Čajka var apkalpot vairāk nekā divus miljonus Varšavas iedzīvotāju (pilsētai gan ir otra ūdens attīrīšanas iekārta, tā veic attīrīšanas procesus kreisajā upes krastā).

Cilvēku neuzticība no krāna plūstošā ūdens tīrībai gan ir saglabājusies. Kā liecina Dienai izklāstītā Polijas Vides ministrijas informācija, pētījumi pierāda, ka ūdens no krāna šobrīd ir dzerams un tas nav sliktāks kā ūdens no veikalā iegādātajām ūdens pudelēm, tomēr liels skaits varšaviešu ikdienā ūdeni no krāna nedzer, jo baidās no piesārņojuma, turklāt neuzticas cauruļu, pa kurām attīrītais ūdens tek, tīrībai.

Gandrīz pašpietiekama

Ūdens attīrīšana stacijā notiek līdzīgi kā citviet - ūdeni sākotnēji attīra, izmantojot smilšu filtru, kas izsijā smiltis un taukvielas. Pēc tam ūdeni atbrīvo no ķīmiskajiem piesārņojumiem. Attīrīšanas procesā rodas nogulsnes, tām fermentējoties, rodas biogāze, un to izmanto, lai ražotu elektrību un siltumu šai pašai iekārtai. Atlikušās nogulsnes dehidrē, žāvē un tad ved uz dedzināšanas iekārtu. Tur ražo elektrību, sadedzinot nogulsnes. Dūmi vidi nepiesārņo, tos attīra no atmosfērai kaitīgiem piemaisījumiem.

Kā atzina Čajkas darbinieki, iekārta pati saražo 100% nepieciešamā siltuma, kas tiek izmantots nogulšņu fermentācijai un žāvēšanai, un apmēram 40% enerģijas, kas nepieciešams, lai darbinātu visu iekārtu. Daļu elektrības arī pārdod. Kamēr poļi ražo elektrību, Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, nogulsnes apglabā atkritumu poligonos.

Citviet Polijā

Kopumā atbilstoši tam, kas 2010. gadā tika paredzēts Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas jeb Helsinku komisijas (HELCOM) dokumentā, bija nepieciešams uzbūvēt 177 mazākas ūdens attīrīšanas iekārtas un modernizēt vēl 569 attīrīšanas iekārtas. Projekta izmaksas lēšamas ap astoņiem miljardiem eiro. Kopumā 2010. gadā Polijā ūdens attīrīšanas iekārtas attīrīja nepilnus 60% no notekūdeņiem.

Jau minētās ūdens attīrīšanas programmas ietvaros attīrīšanas iekārtas modernizēja arī Krakovā, Gdaņskā, Vroclavā un citās lielās Polijas pilsētās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Notekūdeņu attīrīšana

Pirms Varšavas apkārtnes notekūdeņu attīrīšanas stacijas Čajka modernizācijas 40-50% Varšavas notekūdeņu bez moderniem attīrīšanas procesiem nonāca Baltijas jūrā.
Kopējā Čajkas modernizācija izmaksāja 800 miljonu eiro - 40% nāca no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, savukārt 60% - no varšaviešu nodokļiem.
Tieši ūdens attīrīšanas iekārtas modernizācija izmaksāja gandrīz 200 miljonu eiro.
Nogulšņu dedzināšanai paredzētās iekārtas izbūve izmaksāja 102 miljonus eiro.
Noteku sistēmas izveidei tika izrakti 850 000 kubikmetru zemes.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?