Sadraudzības kauss, kurā agrāk piedalījās bijušo PSRS valstu čempiones, šogad pirmoreiz pulcē 12 valstu U-21 izlases. Turnīra prestižs, laikam ritot, mazinājies, taču mērķis uz vienas skatuves pulcēt talantīgākos futbolistus postpadomju telpā un tos novērtēt klātienē palicis nemainīgs. Šis turnīrs ir lieliska iespēja jaunajiem futbolistiem nonākt kādu spēcīgāku un labāk situētu klubu redzeslokā vai veiksmes gadījumā pat sistēmā.
Pirmajā mačā Jores vadībā varēja redzēt holandieša propagandēto skaisto futbolu praksē. Kirgizstānas vārtos bumba lidoja trīsreiz, kas ir vērā ņemams panākums, ja atceras pēdējās četrās oficiālajās spēlēs nopelnīto vārtu attiecību 0-13, taču aizsardzība nebija uzdevumu augstumos - ielaistas divas bumbas.
Pēc 0:0 neizšķirta ar Moldovu abu izlašu treneri bija neapmierināti ar vārtu gūšanas iespēju nerealizēšanu. Moldovas treneris Aleksandrs Kurtejans uzslavēja Latvijas izlasi, nodēvējot to par «ļoti spēcīgu un labi organizētu» komandu, bet kritizēja savus uzbrucējus, kas nespēja gūt vārtus pat no trīs metru attāluma. Līdzīgi pārmetumi saviem padotajiem bija arī Jorem. «Izveidojām daudz momentu, taču nespējām gūt vārtus. Uzbrucēja pozīcijā spēlējošajiem jāsaprot, ka svarīgi arī gūt vārtus, nevis tikai veidot vārtu gūšanas iespējas...»
Vienīgais zaudējums grupu turnīrā piedzīvots pret spēcīgo Ukrainu (0:2). Jāatzīmē, ka pirmie vārti tika zaudēti no 11 metru soda sitiena atzīmes, bet otrie - jau kompensācijas laikā. Par spīti rezultātam, Jori priecēja komandas sniegums.
Trešdien Latvija ceturtdaļfinālā spēkosies ar C grupas labāko komandu Irānu.