Uz šo brīdi kriminālprocesi ir tikai ierosināti, tas nekādā veidā neierobežo Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības apstiprināt vēlēšanu rezultātus. Patiesībā viņiem ir pienākums tos apstiprināt. Te ir vairāki piemēri. Piemēram, Juris Boldāns 9. Saeimā, pat būdams ar diezgan skaidru statusu kriminālprocesā, nodeva deputāta zvērestu, un tikai pēc tam, kad kļuva par deputātu, Saeima viņu izdeva tiesāšanai. Jebkurā gadījumā Centrālajai vēlēšanu komisijai nav nekāda pamata neapstiprināt vēlēšanu rezultātus. Bet tas nenozīmē, ka tālāk nekas nenotiek, jo vēlēšanu rezultātu apstiprināšana pati par sevi nav nekas akmenī iecirsts.
Ir divi tiesiskie ceļi, kas tālāk parādās. Pirmais - septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas Augstākajai tiesai jāvērtē Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums. Tajā skaitā arī vērtējot balsu pirkšanas iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Šajā gadījumā galvenais būs tas, kā Augstākā tiesa nospraudīs savas kompetences robežas, vai viņa sekos līdzšinējai administratīvo tiesu praksei.
Kāda tā ir?
Tāda, ka tiesas skatās ne tikai uz to, vai formāli ir pareizi saskaitītas balsis, bet vērtē arī balsu pirkšanas fakta ietekmi, aģitācijas pārkāpumu ietekmi un to, vai kopumā ir ievēroti demokrātiskai valstij raksturīgie vēlēšanu principi. Ja Augstākā tiesa savā spriedumā definēs šo kompetenci tik plaši (kā to darījusi arī iepriekš), skaidrs, ka tiesa iedziļināsies šajos jautājumos. Tādā gadījumā ļoti iespējams, ka jau spriedumā var būt veiktas kādas korekcijas mandātu sadalē vai (es teorētiski neizslēgtu tādu iespēju) lemts par apgabala vēlēšanu rezultātu anulēšanu. Tas likumos gan nekur nav paredzēts, tomēr mēs nevaram šādu iespēju principā izslēgt, tiesai tādas tiesības ir.
Tas bija pirmais tiesiskais ceļš. Kāda tam alternatīva?
Tikpat labi Augstākā tiesa savu kompetenci var sašaurināt: ja būs kriminālprocess un notiesājošs spriedums deputātam vai arī kādai citai personai, tad, saņemot šo spriedumu, CVK varēs veikt mandātu pārdali.
Ja tiesa rīkosies pēc pirmā scenārija un paziņo, ka, piemēram, Latgalē rīkojamas atkārtotas vēlēšanas, sanāk, ka vēlētāji par šo Saeimu varēs balsot divreiz - iepriekš kādā citā apgabalā, tagad arī Latgalē. Jo ir iespēja izvēlēties, kur balsot.
Ja būs tāda situācija, likumdevējam būs steidzami jāpieņem likumu grozījumi. Lai nebūtu tā, ka visa Latvija pēkšņi dodas balsošanas tūrisma ekspedīcijā uz valsts austrumiem, teorētiski vēlēšanas Latgalē tādā gadījumā varētu tikt organizātas saskaņā ar Iedzīvotāju reģistru. Saeima var sanākt un kādu laiku strādāt arī nepilnā sastāvā.
Savukārt, ja tiesas izvēle būs par labu otrajam scenārijam, visiem tiks apstiprināti mandāti, pēc kāda gada vai vēlāk būs notiesājošs spriedums kriminālprocesā, kāda daļa vēlētāju balsu tiks anulēta, Dzintars Zaķis kā ir, tā paliks deputāts, bet mandāts būs jāzaudē kādam zem viņa esošam, piemēram, Anrijam Matīsam. Taisnīgi?
Es domāju, ka jebkuram tiesas spriedumam jāatjauno taisnīgums. Tas nedrīkst būt formāls. Tāpēc man liekas, ka varbūt Augstākā tiesa, kura lietu skata ar plašāku vērienu un specializāciju tieši vēlēšanu jautājumos, šo taisnīgumu var atrast ātrāk un labāk nekā kāda cita tiesa kriminālprocesa ietvaros. Lai ievērotu demokrātijas principus, nav obligāti kāds jānotiesā. Svarīgākais panākt, ka parlaments, kas sanāk un darbojas, ir leģitīms un nav šaubu, ka kāds no deputātiem tajā iekļuvis negodīgā ceļā.
Tas, ka Augstākā tiesa visu «saliek pa plauktiņiem», taču neizslēdz arī kriminālprocesu?
Protams, ka neizslēdz! Pareizi vēlēšanu rezultāti un kādas personas atbildība par kriminālpārkāpumu ir divas atšķirīgas lietas.