Zviedrijas un Somijas komandas spēku raksturo tas, ka tās septiņos no līdzšinējiem deviņiem pasaules čempionātiem savā starpā spēlējušas finālā, turklāt visos deviņos uzvarējusi kāda no šīm komandām. Septiņas reizes galveno balvu guvusi Zviedrija, divas - Somija. Apņēmību negriezt ceļu favorītiem stiprināja šāda mēroga turnīru debitanta Ata Stepāna ātri gūtie vārti (zviedri gan guva vēl ātrākus), panākot 1:1, taču turpmākajā spēles gaitā Gēteborgas Scandinavium arēnā dominēja laukuma saimnieki. «Zviedrijas izlase rādīja izcilu sniegumu, īpaši pirmajā trešdaļā. Šoreiz jāatzīst pretinieku pārākums, un rezultāts objektīvi atspoguļo spēku samēru šodien laukumā,» sakāvi bija spiests atzīt arī Parviainens. Viņš saskatīja arī pozitīvas iezīmes savas komandas spēlē - pārliecinošu spēli skaitliskajā mazākumā, pēdējā trešdaļā nosargātos vārtus, kā arī samērā daudz izveidoto vārtu gūšanas iespēju. Uzbrucējs Atis Blinds izcēla to, ka bijušas problēmas ar pielāgošanos pretinieku ātrumam: «Parasti mums ir tā, ka pirmā spēle pret Top 4 komandām ir visgrūtākā, taču katra nākamā ir arvien labāka. Pie tiem ātrumiem pamazām pierodam. Jāņem vērā, ka zviedriem ir ļoti laba komanda. Ne velti tā ir arī pašreizējā pasaules čempione. Būsim objektīvi - pašlaik viņi mums nav pa zobam.»
Līdzīgi var teikt arī par somiem, pret kuriem gan izdevās parādīt mazliet saturīgāku sniegumu, taču pievīla vārtu gūšanas iespēju realizācija. «Pārsteidza, ka somiem bija diezgan daudz tehniskā brāķa, kas mums ļāva bieži pārķert bumbiņu un aizskriet ātrajos. Diemžēl tos nerealizējām. Kopumā sniegums bija labs, taču atsevišķos brīžos zaudējām koncentrēšanos un tā tos golus zaudējām. Rezultāts īsti neatbilst spēles gaitai. Bijām pelnījuši pieklājīgākus ciparus uz tablo,» atklāja izlases kapteinis Oskars Fīrmanis.
Pirmajā spēlē labi sevi pieteica 24 gadus vecais Rubenes uzbrucējs Atis Stepāns, kurš guva abus vārtus pret Zviedriju; pret somiem vienīgo rezultatīvo metienu izdarīja gadu jaunākais Artis Savins no Lielvārdes.