«Krīt jau visi. Nav tā, ka nemākam braukt,» treneris Dumpis uzsver, ka kritieni un sasitumi kamaniņu braukšanā ir ierasta parādība un sastopama daudz biežāk nekā radniecīgajā bobslejā un skeletonā. «Tomēr mums kaut kā muļķīgi sanāk tā, ka katrs kritiens beidzas ar traumām.» Elīza Tīruma sāpīgu kritienu piedzīvoja jau sezonas sākumā Ziemeļamerikā, kas apgrūtināja startu nākamajos posmos, bet pirms divām nedēļām Pasaules kausa izcīņas posmā Lillehammerē pirmajā braucienā neveiksmīgi atsitās pret trases augšējo aizsargbarjeru un kritienā plēsusi ceļgala saiti. Lai gan sportiste pēdējās dienās pārvietojusies ar kruķu palīdzību un ārsti norādījuši, ka startēt nebūtu prāta darbs, jaunākā no māsām Tīrumām ir apņēmības pilna tomēr piedalīties sezonas galvenajās sacensībās savā mājas trasē. «Elīza sakoda zobus un teica, ka grib startēt šajās sacensībās. Sākumā ārsti bija kategoriski pret, taču pēc tam, sanākot komisijā, lēma, ka, kārtīgi noteipojot, to celi sasienot un uzliekot šinas, var mēģināt,» lēmuma pieņemšanas gaitu atstāstīja Dumpis. Pirmie treniņbraucieni pirmdien nostiprinājuši pārliecību par to, ka nobraukt Elīza šādā stāvoklī var, taču grūti spriest, cik ļoti no tā tiks ietekmēts rezultāts. «Viņa teica, ka ir, protams, maziņš diskomforts. Jāskatās, kā būs tālāk. Lielākā neziņa bija par stūrēšanu, jo tur jau tas celis ir visvairāk vajadzīgs, taču viņa pati apgalvo, ka tas ļoti netraucē un viņa var to visu izdarīt,» atklāja treneris.
Dumpis piekrita, ka Elīzas spēja labi nobraukt ir svarīga ne vien individuālajās sacensībās, bet arī komandu stafetē, jo gados jaunās sportistes vēl netiekot līdzi komandas līderes sniegumam. «Būsim godīgi, Ulla Zirne šobrīd mazliet par daudz atpaliek no Elīzas. Viņai un pārējām meitenēm vēl daudz ir jātrenējas,» atklāja izlases treneris. Pērn Sočos ziemas olimpiskajās spēlēs startējušo Ullu Zirni joprojām kavē vājais starta rāviens, kas komandu sacensībās nozīmē ļoti daudz, jo sievietēm ir stafetes pirmais posms.
Vēl vienu Pasaules kausa posmu iepriekš Vinterbergas trasē Vācijā dramatiskos treniņos kritienus piedzīvoja Kristaps Mauriņš un Artūrs Dārznieks. Gados jaunākais Dārznieks esot atkopies no smadzeņu satricinājuma un pasaules čempionātā piedalīsies, taču Mauriņam jau veikta lauztā papēža kaula operācija, un viņam šobrīd nozīmēts gultas režīms, tāpēc par startēšanu Siguldā nevar būt ne runas. Sāpīgi, jo tieši mājas trasē tik augsta līmeņa sacensībās Kristapam bija laba iespēja sevi pa īstam pieteikt pieaugušo konkurencē. Treneris Dumpis lēš, ka tikai maijā Mauriņš varētu atsākt sportiskās aktivitātes, un tad jau pamazām būs jāsāk gatavoties nākamajai sezonai.
Pārējiem treniņos veicoties pietiekami labi, un pagaidām Latvijas sportisti nosaka rezultātu toni. «Ir redzams, ka ar katru dienu pārējo valstu sportisti arvien labāk piebrauc to trasi un pietuvojas mūsējiem. Vēl jau priekšā ir septiņi treniņbraucieni. Tas ir daudz,» norādīja Dumpis. «Vīriešu konkurencē pārējie gan ne ar ko daudz neizceļas, bet sieviešu un divnieku konkurencē jau tagad redzams, ka vācieši un krievi būs ļoti spēcīgi. Neko darīt - tādiem jābūt arī mums pašiem.» Laika prognoze nedēļas nogalē nesola krasas pārmaiņas, taču nelieli mīnusi vai nelieli plusi Latvijas sportistiem esot labvēlīgi. «Galvenais, lai sniega nav. Rudenī, baidoties no tā, ka Siguldā šajā laikā parasti ir liels sals, mēģinājām meklēt slidu variantus, kas iet pie lieliem mīnusiem, taču, paldies Dievam, izskatās, ka tos kaujas apstākļos pārbaudīt nebūs vajadzības.»