«Mēs nesabijāmies. Ja sāk ar šādiem ultimātiem, tad tas nav tas formāts. Tā varbūt var darīt Jūrmalas domē, bet - ne Saeimā,» Dienai sacīja viens no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Viņa pārstāvētā NA - atšķirībā no Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kas vēlas saglabāt esošo trīs koalīcijas partiju valdību ar 61 deputātu, - iestājas par valdības paplašināšanu ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Tai Saeimā ir astoņi mandāti. Līdz ar to būtu iespēja izveidot koalīciju, kurai ir konstitucionālais vairākums - divas trešdaļu balsu, kas mazina opozīcijas iespējas un ir nepieciešams arī, lai veiktu izmaiņas Satversmē. Taču Vienotība un ZZS prognozē problēmas valsts budžeta apspriešanā un citu svarīgu lēmumu pieņemšanā, ja valdībā ienāks jauni un nezināmi politiskie spēki ar saviem ultimātiem. Jau iepriekš kā viena, tā otra jaunā partija iebilda arī pret līdzšinējo koalīcijas darba organizēšanas procedūru uz līguma pamata.
LRA ir ZZS konkurenti
R. Mežeckis Dienai, paužot personīgo viedokli, sacīja, ka neesot līdz šim sadzirdējis ne no vienas partijas skaidru viedokli, ka tās ar viņa pārstāvēto NSL nesadarbosies. «Katra partija startē vēlēšanās, lai aizstāvētu savu vēlētāju intereses, un tāpēc ir jācenšas strādāt valdībā. Mēs neizslēdzam tādu iespēju,» teica R. Mežeckis. Savukārt LRA līderis Mārtiņš Bondars jau vairākkārt uzsvēris: «Tā, kā ir dzīvots līdz šim, vairs nevarēs turpmāk dzīvot.» M. Bondaram ir svarīgi runāt par programmām un principiem. Tikmēr pieredzējušie politiķi saka, ka viens no galvenajiem principiem, kas izskanējis no LRA puses, esot interese par satiksmes ministra amatu.
Noraidošo attieksmi pret Latvijas Reģionu apvienību varēja ietekmēt arī subjektīvi faktori. No LRA Saeimā ievēlēts aktieris Arturs Kaimiņš, kurš bija nosūtījis vēstuli visiem Eiropas Parlamenta deputātiem, aicinot neapstiprināt Valdi Dombrovski (Vienotība) eirokomisāra amatā. Viens no Vienotības jaunajiem līderiem Edgars Rinkēvičs gan pēc vēlēšanām Latvijas Radio diskusijā sacīja, ka šai vēstulei nav būtiskas ietekmes uz V. Dombrovska izredzēm un tādu vēstuļu esot daudz.
Cits LRA deputāts, uzņēmējs Dainis Liepiņš, Jelgavas domē ir opozīcijā mēram Andrim Rāviņam, kurš pārstāv ZZS. Ja abas partijas būtu koalīcijā, nesamierināmie pretinieki sēdētu pie viena galda. «Ja ZZS var ietekmēties no viena indivīda, tad tas arī par kaut ko liecina,» sacīja D. Liepiņš. Tikmēr ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvo: «No Liepiņa mums nav bailes.» Taču neesot nepieciešamības veidot lielāku koalīciju, ja esošajai jau ir pietiekams vairākums. «Mēs jau tagad sēžam pie viena galda, un mums nav nekāda naida, man tikai viņa stils nav pieņemams,» savukārt sacīja A. Rāviņš, kurš redz LRA arī vairākus ļoti pragmatiskus savus kolēģus pašvaldībās.
Uz norādi, ka abiem spēkiem ir kopīgas intereses, jo tie vēlas aizstāvēt reģionu intereses, A. Brigmanis norādīja - lai viņi vispirms parādot, ko ir izdarījuši reģionu labā. Kā ZZS, tā LRA ir pašvaldībās ietekmīgi politiskie spēki, un, iespējams, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ZZS nevēlas dalīties varā ar saviem konkurentiem, kas nozīmētu dalīties ne tikai ar amatiem valdībā, bet arī finansējumu pašvaldībām. Ja ZZS sabiedrotie ir lielo pilsētu mēri, tad LRA aizstāv to pašvaldību intereses, kas atrodas ārpus lielo attīstības centru modeļa «9 plus 21».
Līdzīga ideoloģija
Premjera kandidātu debatēs, kuras vēlēšanu priekšvakarā rīkoja Latvijas Televīzija un telekompānija LNT, bija jūtama M. Bondara un R. Zīles uzskatu saskaņa, kas sasniedza kulmināciju brīdī, kad M. Bondars atbildēja apstiprinoši uz R. Zīles jautājumu, vai LRA ir gatava nākt labējo partiju valdībā. Labu laiku pirms vēlēšanām Reģionu aliansei, kura kopā ar Vidzemes partiju veido LRA, ar NA notika sarunas par iespējamo sadarbību Saeimas vēlēšanās. Beigās LRA izšķīrās startēt atsevišķi. Tas, ka NA varētu sabloķēties ar LRA un kopā nostiprināt savas pozīcijas valdībā, bija vēl viens no dzirdētajiem iemesliem, kāpēc pārējie ir atturīgi.
«Mums ar Latvijas Reģionu apvienību ideoloģiski ir daudz kopīgā,» sacīja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, to minot kā būtisku argumentu plašākas koalīcijas veidošanai. R. Zīle atzīst, ka sākumā var rasties zināmas grūtības, bet ilgtermiņā valstij tas būtu svarīgi. Tas, ka LRA varētu prasīt budžeta ienākumu pārdali par labu reģioniem, viņaprāt, ir saprotama prasība. Abi NA pārstāvji uzskata, ka šajā situācijā ir svarīgi nodrošināt politisko stabilitāti, kas iespējams, izveidojot plašas koalīcijas valdību.
Uzreiz pēc vēlēšanām NA pārstāvji pieļāva, ka sarunas būtu nepieciešamas arī ar Ingunas Sudrabas vadīto No sirds Latvijai, lai saprastu tās pozīciju, bet tad šis viedoklis noklusa.