Slinkums un citi «zvēri»
Neattaisnota stundu kavēšana ir izplatīta lieta, apliecina skolu direktori, lai gan nevarētu teikt, ka augoša. «Pamatā iemesls ir slinkums un neuzņēmība. Aizgulējos, un ko tad vairs uz skolu ies. Nepatīk mācību priekšmets vai skolotājs, paredzēts kontroldarbs. Iemesls var būt arī problēmas ģimenē, bet tās nav dominējošās,» uzskaita Talsu 2. vidusskolas direktore Elga Vērdiņa. Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle stāsta, ka vairāk bastotāju ir vecākajās klasēs, jo skolēniem parādās jaunas prioritātes - autokursi, darbs paralēli skolai, privātā dzīve. Iespaido arī apstākļi mājās. A. Melle gan uzskata, ka izglītības sistēma būtu jākoriģē, lai pilngadību sasnieguši jaunieši nekavētos vidusskolā, bet mācībās straujāk ietu tālāk. «18 gadu vecumā skolēns jau pats var attaisnot savus kavējumus. Nereti gan skolēni grib, lai viņus uztver kā pieaugušos, bet, kad jāuzņemas atbildība par savu rīcību, mēģina no tās izvairīties,» saka direktore.
Savukārt Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzija bastošanas mazināšanu ierakstījusi savā attīstības plānā kā vienu no prioritātēm. «Katrā klasē ir kāds regulārs kavētājs,» teic skolas direktora p. i. Danute Beķere, bet piebilst, ka statistiski neattaisnoto kavējumu skaits savācas paliels arī tāpēc, ka bieži vien pat vecākiem neliekas būtiski iesniegt kavējumu attaisnojošu zīmi. Vairums bērnu, kas basto, nāk no ģimenēm, kur ir tikai mamma vai tētis vai arī vecāki ir ļoti aizņemti un nespēj bērnu izkontrolēt.
Bumbiņas mētāšana
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāna palīdze Gunta Kraģe skaidro - kā liecina pētījumi, skolas neapmeklēšanai ir gan skolēna personīgie, gan ārējās vides radīti iemesli. Latvijā kā ārējie faktori figurē nepietiekama skolas un vecāku sadarbība, turklāt vecāku attieksme ietekmē arī skolēnu attieksmi pret skolu un izglītību kopumā. «Vecākiem trūkst audzināšanas prasmju, skolotājiem - prasmes strādāt ar nemotivētiem skolēniem, un tas saistīts gan ar skolotāju profesionalitāti, gan mācību grāmatu saturu un mācību priekšmetu pasniegšanu, metodiku. Liela nozīme ir arī masu mediju attieksmei pret izglītību kopumā, kas vai nu palīdz, vai tieši pretēji,» norāda G. Kraģe. Viņa min paradoksu: skolēni un vecāki skolas neapmeklēšanu parasti skaidro ar mācīšanās motivācijas trūkumu, bet skolotāji - ar ģimenes apstākļiem. «Šī «bumbiņas mētāšana» jau ir vēsturiska un neko nerisina. Mūžsenais jautājums: kas audzina - vecāki vai skola?»
G. Kraģe uzsver, ka bastošanas iemesls nereti ir skolēna sociālā atstumtība. Cita starpā to mēdz izraisīt mācīšanās grūtības, uzvedības un emocionālie, motorikas, redzes vai dzirdes traucējumi. Tiesa, no tiem kā speciālās vajadzības tiek definēta tikai daļa, kamēr lielākoties skolās skolēnus ar šādām grūtībām bieži vien pat neatpazīst vai viņu vajadzības ignorē. Lai to mainītu, LU PPMF īsteno projektu sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalstam, kas vērsts uz kompleksām pārmaiņām skolā - lai veicinātu pozitīvu uzvedību, sociālemocionālu audzināšanu klases stundās, lasītprasmi, sadarbību ar vecākiem un pašvaldību.
Lai neatbirst pavisam
Uzrunātie izglītības speciālisti atzīst - problēmas ar regulāru bastošanu agri vai vēlu beidzas ar to, ka skolēns no skolas aiziet. Notiek pārmaiņas personiskajā dzīvē, un mācības tiek noliktas malā; kavētājs basto, līdz jūt, ka vairs netiek līdzi pārējiem, vai arī saprot, ka vidusskola viņam ir par grūtu, un dodas uz vakarskolu.
Lai atrastu veidus, kā motivēt skolēnus nepamest mācības un arī kā mazināt neattaisnotos stundu kavējumus, kas tuvina šādam radikālam iznākumam, vairākas Latvijas izglītības iestādes, tostarp LU PPMF un Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzija, kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Leipcigas Universitāti, domi un skolām iesniegušas projektu ES līdzfinansējuma ieguvei Comenius programmā. Tā ietvaros paredzēts pētīt situāciju ar skolas bastotājiem un pametējiem, veidot stratēģiju, kā viņu skaitu mazināt. «Ideja nāca no Vācijas, kur tas ir īpaši aktuāli. Bet arī pie mums šī problēma aug - gan emigrācijas, gan ekonomisku iemeslu dēļ,» saka Ilze Ščegoļihina, kas Rīgas domē atbild par šo projektu.