Strīds par teikumiem
Dienu pirms samita deklarācijas parakstīšanas aģentūra Reuters vēstīja, ka Armēnija un Baltkrievija - Krievijas veidotās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) dalībvalstis - neparakstīs samita deklarāciju, ja tajā būs frāze par nelikumīgu Krimas aneksiju. Baltkrievijas ārlietu ministrs sacīja, ka vēlas, lai samits sniedz reģionam mieru, nevis konfrontāciju. Deklarācijas melnrakstā bija teikts, ka samita dalībnieki neatzīst Krievijas veikto Krimas aneksiju. ES partneru iebildumus ņēma vērā un gala variantā norādīja, ka Krimas aneksiju nosoda tikai ES, bet visi samita dalībnieki atbalsta Ukrainas teritorijas nedalāmību, kas noteikta ANO rezolūcijā.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks preses konferencē uzsvēra, ka šāds kompromiss ir «lielisks piemērs», kas demonstrē, kā strādā partnerība. Savukārt, pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko teiktā, diskusijas rāda, ka ES ir atšķirīga no Krievijas ietekmes zonas, kur visi lēmumi jāpieskaņo Maskavas teiktajam.
K. Daukšts Dienai norādīja, ka izmaiņas rezolūcijā nav jāuztver kā «milzīga sakāve», drīzāk kā signāls, ka ES ir nepieciešams formulēt pozīciju pret austrumu bloku, jo vairs nepietiks ar paziņojumiem, ka «izplata demokrātiskas vērtības un atbalsta tautu pašnoteikšanos».
Krievijas Ārlietu ministrija, komentējot samitu, paziņoja, ka ES «kārtējo reizi palaiž garām iespēju izlīdzināt plaisu, kas radusies kontinentā», un Austrumu partnerību nosauca par «idealizētu ģeopolitisko projektu», kura pamatā ir dažu valstu «vēsturē balstīti antikrieviski kompleksi», vēstīja aģentūra TASS.
Būs jāpasvīst
Piektdien Ukraina un Gruzija saņēma sarakstu ar problēmām, kuras jānovērš līdz gada beigām. Decembrī Eiropas Komisija (EK) atbildēs, vai abu valstu gaidītais bezvīzu režīms ar ES ir iespējams, samita izskaņā sacīja EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Ja abas valstis izpildīs nosacījumus, bezvīzu režīmu sāks jau nākamgad.
Ukrainas prezidents P. Porošenko medijiem klāstīja, ka Ukrainai ir jāīsteno reformas, jāuzlabo robežu pārvaldība, kā arī jāievieš ES atbilstoša pasu un ID sistēma. Savukārt Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili atsaucās uz politikas kuluāros solīto, ka nākamie rindā uz bezvīzu režīmu ar ES ir tieši gruzīni, vēstīja portāls Civil.ge. I. Garibašvili norādīja, ka darīs visu iespējamo, lai prasības izpildītu iespējami ātrāk. Jāpiezīmē, ka Ukraina nepalika pavisam bešā, jo parakstīja memorandu gandrīz par divu miljardu eiro aizdevumu.
Azerbaidžānas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Novruzs Mamedovs pēc samita paziņoja - lai gan deklarācija tika parakstīta, valstij pret to ir pretenzijas, vēsta aģentūra LETA. Tāpat, kā norādīja K. Daukšts, iespējams, Moldova nav apmierināta, ka samitā netika runāts par tās pievienošanos ES.
Individuāla pieeja
Austrumu partnerības programmā kopā ar 28 ES valstīm piedalās Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina, un tā sākta 2009. gadā, bet, kā norāda K. Daukšts, šobrīd ir skaidrs, ka jāveido individuāla sadarbība ar katru partneri. «Ir jākoncentrējas uz katras valsts īpatnībām, mentalitāti, vēsturisko pieredzi, tautas vēlmēm. Piemēram, ar to pašu Armēniju - pasaulē ir liela armēņu diaspora, un tā ir rietumnieciski orientēta,» skaidro politologs un piebilst - lai gan armēņi ir pozitīvi noskaņoti pret Rietumiem, valsts ģeopolitiskā situācija, kas «iespiež Armēniju» starp Karabahu, Krieviju un Turciju, valdībai liek izvēlēties drošāku politisko orientāciju. To ņēma vērā arī ES diplomāti, kuri deklarācijā iestrādāja nosacījumu, ka ikviena partnerības valsts veido divpusējas attiecības ar ES, bet 2. punktā norādīja - katra valsts var brīvi izvēlēties savas «ambīcijas un mērķus» sadarbībai ar ES. Tādējādi tiek pieļauts, ka trīs rietumnieciski noskaņotās valstis - Moldova, Gruzija un Ukraina - var veidot ciešākas attiecības ar ES, turpretī EES dalībvalstis un Azerbaidžāna var turpināt ierobežotu sadarbību ar abām ekonomiskajām savienībām.
Rīgas samita deklarācijā ir apstiprināta visu valstu vēlme turpināt sadarbību un norādīts, ka prioritātes ir asociāciju līgumi, enerģētika un tirdzniecības attiecību uzlabošana.
Nākamais Austrumu partnerības samits notiks 2017. gadā, iespējams, Briselē.