Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Samits atklāj problēmas

Par spīti tam, ka samitu, kas piektdien noslēdzās Rīgā, sauca par nesvarīgu salīdzinājumā ar 2013. gadā Viļņā notikušo, Eiropas Savienības (ES) un partnerības valstu līderi ir gandarīti par rezultātiem. Politologs Kārlis Daukšts Dienai sacīja, ka samits vērtējams divējādi - Austrumu partnerības valstis ir vīlušās, jo netika piepildītas to gaidas, toties ES saprata, ka ir vajadzīga jauna Austrumu stratēģija. Savukārt Latvija ir pierādījusi, ka spēj organizēt augsta līmeņa pasākumus.

Strīds par teikumiem

Dienu pirms samita deklarācijas parakstīšanas aģentūra Reuters vēstīja, ka Armēnija un Baltkrievija - Krievijas veidotās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) dalībvalstis - neparakstīs samita deklarāciju, ja tajā būs frāze par nelikumīgu Krimas aneksiju. Baltkrievijas ārlietu ministrs sacīja, ka vēlas, lai samits sniedz reģionam mieru, nevis konfrontāciju. Deklarācijas melnrakstā bija teikts, ka samita dalībnieki neatzīst Krievijas veikto Krimas aneksiju. ES partneru iebildumus ņēma vērā un gala variantā norādīja, ka Krimas aneksiju nosoda tikai ES, bet visi samita dalībnieki atbalsta Ukrainas teritorijas nedalāmību, kas noteikta ANO rezolūcijā.

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks preses konferencē uzsvēra, ka šāds kompromiss ir «lielisks piemērs», kas demonstrē, kā strādā partnerība. Savukārt, pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko teiktā, diskusijas rāda, ka ES ir atšķirīga no Krievijas ietekmes zonas, kur visi lēmumi jāpieskaņo Maskavas teiktajam.

K. Daukšts Dienai norādīja, ka izmaiņas rezolūcijā nav jāuztver kā «milzīga sakāve», drīzāk kā signāls, ka ES ir nepieciešams formulēt pozīciju pret austrumu bloku, jo vairs nepietiks ar paziņojumiem, ka «izplata demokrātiskas vērtības un atbalsta tautu pašnoteikšanos».

Krievijas Ārlietu ministrija, komentējot samitu, paziņoja, ka ES «kārtējo reizi palaiž garām iespēju izlīdzināt plaisu, kas radusies kontinentā», un Austrumu partnerību nosauca par «idealizētu ģeopolitisko projektu», kura pamatā ir dažu valstu «vēsturē balstīti antikrieviski kompleksi», vēstīja aģentūra TASS.

Būs jāpasvīst

Piektdien Ukraina un Gruzija saņēma sarakstu ar problēmām, kuras jānovērš līdz gada beigām. Decembrī Eiropas Komisija (EK) atbildēs, vai abu valstu gaidītais bezvīzu režīms ar ES ir iespējams, samita izskaņā sacīja EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Ja abas valstis izpildīs nosacījumus, bezvīzu režīmu sāks jau nākamgad.

Ukrainas prezidents P. Porošenko medijiem klāstīja, ka Ukrainai ir jāīsteno reformas, jāuzlabo robežu pārvaldība, kā arī jāievieš ES atbilstoša pasu un ID sistēma. Savukārt Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili atsaucās uz politikas kuluāros solīto, ka nākamie rindā uz bezvīzu režīmu ar ES ir tieši gruzīni, vēstīja portāls Civil.ge. I. Garibašvili norādīja, ka darīs visu iespējamo, lai prasības izpildītu iespējami ātrāk. Jāpiezīmē, ka Ukraina nepalika pavisam bešā, jo parakstīja memorandu gandrīz par divu miljardu eiro aizdevumu.

Azerbaidžānas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Novruzs Mamedovs pēc samita paziņoja - lai gan deklarācija tika parakstīta, valstij pret to ir pretenzijas, vēsta aģentūra LETA. Tāpat, kā norādīja K. Daukšts, iespējams, Moldova nav apmierināta, ka samitā netika runāts par tās pievienošanos ES.

Individuāla pieeja

Austrumu partnerības programmā kopā ar 28 ES valstīm piedalās Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina, un tā sākta 2009. gadā, bet, kā norāda K. Daukšts, šobrīd ir skaidrs, ka jāveido individuāla sadarbība ar katru partneri. «Ir jākoncentrējas uz katras valsts īpatnībām, mentalitāti, vēsturisko pieredzi, tautas vēlmēm. Piemēram, ar to pašu Armēniju - pasaulē ir liela armēņu diaspora, un tā ir rietumnieciski orientēta,» skaidro politologs un piebilst - lai gan armēņi ir pozitīvi noskaņoti pret Rietumiem, valsts ģeopolitiskā situācija, kas «iespiež Armēniju» starp Karabahu, Krieviju un Turciju, valdībai liek izvēlēties drošāku politisko orientāciju. To ņēma vērā arī ES diplomāti, kuri deklarācijā iestrādāja nosacījumu, ka ikviena partnerības valsts veido divpusējas attiecības ar ES, bet 2. punktā norādīja - katra valsts var brīvi izvēlēties savas «ambīcijas un mērķus» sadarbībai ar ES. Tādējādi tiek pieļauts, ka trīs rietumnieciski noskaņotās valstis - Moldova, Gruzija un Ukraina - var veidot ciešākas attiecības ar ES, turpretī EES dalībvalstis un Azerbaidžāna var turpināt ierobežotu sadarbību ar abām ekonomiskajām savienībām.

Rīgas samita deklarācijā ir apstiprināta visu valstu vēlme turpināt sadarbību un norādīts, ka prioritātes ir asociāciju līgumi, enerģētika un tirdzniecības attiecību uzlabošana.

Nākamais Austrumu partnerības samits notiks 2017. gadā, iespējams, Briselē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?