«Tās ir izcilas jaunbūves Ventspilī (Galvenā bibliotēka un Pārventas bibliotēka - red.), pārbūvēta sinagoga Kuldīgā un renovēta koka ēka Rīgā. Veiksmīga iebūve modernā biroju ēkā Tukumā un kopsalikums ar augstskolas bibliotēku mūsdienu apjomā Valmierā. Delikāta un detaļās savdabīga eklektisma ēkas pārbūve Cēsīs, funkcionāls un izteiksmīgs interjera risinājums Limbažos, kā arī telpiska interpretācija par XVIII gadsimta saieta namu Jaunklidzī,» izstādei izraudzītās, dažādās Latvijas vietās esošās bibliotēkas raksturo kurators.
Izstāde Gaismas pils un Gaismas tīkls ir kā turpinājums iepriekšējai Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības un Jāņa Dripes veidotajai ekspozīcijai Latvijas mazās gaismas pilis, kas parādīja sešdesmit pēdējā desmitgadē pozitīvas pārmaiņas piedzīvojušas bibliotēkas un tika izrādīta dažādās Latvijas vietās. «Sajūsma par Latvijas Nacionālās bibliotēkas tapšanu lika mums neviļus paskatīties apkārt un ieraudzīt ievērības cienīgas ēkas arī citur,» atceras abu ekspozīciju kurators, atbildot par iedvesmas avotu šādu izstāžu sarīkošanai.
Noķert internetu
Tā esot bijusi fantastiska ekskursija pa Latviju, kam iepriekš - ikdienas aizņemtībā un steigā - neesot bijis laika, sarunā ar laikrakstu Diena atklāj Jānis Dripe, kurš iepazinis vairāk nekā pussimt Latvijas bibliotēku. «Mūsdienīga bibliotēka sen vairs nav tikai grāmatu glabātava. Labajos piemēros tā ir vietas dvēsele. Tur kopā lieliski sadzīvo kultūras mantojums un mūsdienu tehnoloģijas, grāmata un virtuālais teksts, mazpilsētu miers un pasaules elpa, arhitektūra un saturs,» pēc šī ceļojuma rezumēja kurators, kura pirmā izstāde par bibliotēkām tika atklāta līdz ar Gaismas pils atvēršanu.
Šajā Latvijas bibliotēku iepazīšanas braucienā Jānis Dripe ir piefiksējis dažādus novērojumus. Viens no tiem saistīts ar mūsu kopējo vēlmi uzturēties globālajā tīklā, ko bibliotēkas piedāvā bez maksas. «Manā jaunībā mēs braukājām ar mopēdiem vai velosipēdiem, sēdējām autobusu pieturās un aprunājām garām ejošās meitenes,» savu jaunības dienu rutīnu ieskicē arhitekts. «Savukārt mūsdienās jaunieši sēž uz bibliotēkas trepēm, uz kurām var noķer internetu savās mobilajās ierīcēs, un sūta viens otram ziņas,» smejoties teic kurators.
Mūsdienu bibliotēka ir informācijas, zināšanu, kultūras un sabiedriskās dzīves centrs. «Gudrai sabiedrībai tā ir nepārvērtējams resurss,» par bibliotēku nozīmi saka Jānis Dripe, kurš savā braucienā pa Latviju iepazinies arī ar daudziem bibliotekāriem un vērš uzmanību uz viņu lielo lomu tieši pagastos - viņš palīdzēs samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, viņš zinās, kad atbrauks veterinārārsts vai veikals, viņš pateiks: «Kārlīt, tev ir jāskrien uz stundu, ko tu te sēdi pie datora!» uzskaita arhitekts.
Sausais atlikums
Pēc šī ceļojuma pa mazajām gaismas pilīm un ekspozīcijas realizēšanas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība un Jānis Dripe esot nolēmuši spert nākamo soli un sagatavot līdzīgu materiālu par savu iedvesmas avotu Gaismas pili. «Lai ekspozīcijas centrā nebūtu viens solists kā sava veida izņēmums, mēs izvēlējāmies vēl deviņas interesantākās Latvijas publiskās bibliotēkas,» stāsta kurators un atzīst, ka viens no galvenajiem atlases kritērijiem ir bijusi to «vizuālā skatāmība».
Jaunās fotoizstādes atklāšanā Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa atgādināja, ka pēdējās desmitgades laikā ir notikušas ļoti būtiskas izmaiņas. «Deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā mēs, Latvijas bibliotekāri, braucām uz Ziemeļvalstīm - Dāniju, Somiju un Zviedriju -, mēs ar aizturētu elpu gājām pa viņu skaistajām bibliotēkām, skatījāmies un domājām, kad pie mums kaut kas tāds būs iespējams. Lūk, šodien ar milzīgu saviļņojumu varam teikt, ka viss ir tapis, tagad arī pie mums var braukt un skatīties,» uzskata Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore.
Izstādei Gaismas pils un Gaismas tīkls sagatavotos materiālus varēs vest un radīt arī citur pasaulē - Latvijas Nacionālajā bibliotēkā redzamo ekspozīciju veido fotogrāfijas, kas nodrukātas uz auduma ar sublimācijas metodi. «Katru no attēliem jūs varat saritināt rullītī un paņemt līdzi lidmašīnā,» par izstādes eksponātu gatavību doties ceļā norāda Jānis Dripe un stāsta, ka visu izstādi var izjaukt 42 minūtēs un uzbūvēt no jauna divās stundās jau citā vietā. «Mēs vakar to izmēģinājām,» ekspozīcijas atkāšanas runā piebilda kurators.