Uz sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresu bija uzaicināti viesi no ideoloģiski radniecīgajām partijām Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā un Rumānijā. Eiropas Parlamentā (EP) Eiropas sociālistu un demokrātu grupā Saskaņu pārstāv Andrejs Mamikins, un līdz ar viņa ievēlēšanu EP partijai arī pavērās šīs sadarbības iespējas.
Viens no Saskaņas līderiem Jānis Urbanovičs Dienai sacīja, ka te arī esot atbilde, kāpēc Saskaņa atbalstīja valdības lēmumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā: «Tas bija tāpēc, ka esam jau integrēti Eiropas grupā.» Iespējams, tā ir tikai viena no atbildēm, kāpēc Vienotība saņēma šo atbalstu, kad to liedza Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienība. Laiks rādīs, kāda būs valdības pretimnākšana lielajām pilsētām, no kurām divas - Rīgu un Rēzekni - vada Saskaņas mēri. Atrašanās galvaspilsētā pie varas, ar kuru nav jādalās, visvairāk stiprina Saskaņas pašapziņu situācijā, kad parlamentā ilgstoši būts opozīcijā.
Rīgas mērs N. Ušakovs pieminēja arī bēgļu krīzi, uzsverot, ka Rīgas pašvaldība ar to tiks galā un te noderēšot Eiropas kolēģu pieredze. Viņš pieteica arī startu nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2017. gada vasarā. Saskaņa vēlas saglabāt ietekmi Rīgā un Rēzeknē, kā arī pārņemt varu Jūrmalā, Jelgavā un Daugavpilī - šajā pašvaldībā Saeimas deputāta Andreja Elksniņa vadībā tā jau ir sākusi aktīvu kampaņu. Rīgā plānots turpināt sadarbību ar Rīgas vicemēra Andra Amerika vadīto partiju Gods kalpot Rīgai. Jāteic, ka tajā ir nedaudz vairāk nekā 500 biedru - tas ir mazāk, nekā Saskaņas kongresā bija delegātu. Uz to bija ieradušies 657 izvirzītie pārstāvji. Saskaņā ir gandrīz 4000 biedru.
Līdz nākamā gada maijam partijai pašvaldībās būs jāizraugās sarakstu līderi un līdz septembrim jāsagatavo kandidātu saraksti, skaidroja N. Ušakovs. Sarakstos plānots iekļaut arī arodbiedrību pārstāvjus, kuri bija ieradušies sveikt Saskaņu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sacīja, ka būs pagājuši desmit gadi, kopš viņš neesot bijis nevienas sociāldemokrātiskas partijas kongresā, taču viņu iepriecinot iespēja te satikt bijušos LSDSP biedrus.
N. Ušakova runā dominēja Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības kritizēšana, ja tā varētu dēvēt emocionālus un skarbus izteikumus līdz pat smagiem apvainojumiem, kas netika pamatoti ar faktiem. Tuvināšanos Eiropas sociāldemokrātiem N. Ušakovs pieminēja nedaudz, vienlaikus viņš uzsvēra: «Mēs uzturam labas attiecības ar Krievijas vadošajiem politiķiem. Šo iespēju uzturēt dialogu vajag saglabāt, lai izmantotu Eiropas un Latvijas labā.» Saskaņai ir līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija.
J. Urbanovičs uzsvēra, ka Saskaņa vēlas mainīties un šajā ziņā nepietikšot tikai ar integrēšanos Eiropas sociālistu grupā. «Mēs esam daudzu mītu un izdomājumu objekts. Mums ir jārāda biežāk simbolu izpratne,» Dienai skaidroja J. Urbanovičs un uzsvēra, cik svarīgi ir visiem kopā, atklājot kongresu, nodziedāt Latvijas valsts himnu. To izpildīt bija uzaicināta dziedātāja Samanta Tīna. Ne līdz visiem delegātiem šī izpratne gan bija nonākusi. Dienai līdzās apsēdās kāda kundze, kura valsts himnas laikā mētelī meklēja mobilo tālruni un pēc tam sāka ar to darboties. Vēlāk uz vaicāto, kāpēc nevarēja pagaidīt, kad himna būs izskanējusi, uzrunātā latviešu valodā atbildēja: «Ai! Varētu domāt, ka es pirmo reizi dzirdu himnu. Man bija svarīga īsziņa.» Daudzi kongresa delegāti pie apģērba bija piesprauduši sarkanbaltsarkanās lentītes, kuras varēja saņemt reģistrējoties.
J. Urbanovičs atzina, ka kongress bijis iecerēts priecīgāks, bet naktī notikusī traģēdija Parīzē ieviesa korekcijas. Nenotika plānotais koncerts, tā vietā kongress sākās ar klusuma brīdi. J. Urbanovičs arī ierosināja saīsināt debates un aicināja visus doties uz Francijas vēstniecību, lai, noliekot ziedus un svecītes, pieminētu terora aktos Parīzē bojā gājušos.