Saskaņas centra frakcija plāno balsojumā nepiedalīties un, iespējams, tā laikā atstās zāli. SC līderis Jānis Urbanovičs ir nemierā arī ar steigu, kādā tiek rīkots referendums, par kura iespējamo datumu medijos ziņas jau esot parādījušās pirms pāris nedēļām tāpat kā par ceturtdien iecerēto Saeimas sēdi. Viņš aizstāv savas partijas vietējos līderus, starp kuriem ir arī SC priekšsēdis, Rīgas mērs Nils Ušakovs, kuri parakstījās par šiem Satversmes grozījumiem, jo -«ja mūsu vēlētājs rīko protesta akcijas, tad mēs nevarējām nebūt kopā ar savu vēlētāju», teica J. Urbanovičs. Viņš ir pārliecināts, ka runa nav par valodas statusu, bet par valdošo attieksmi pret Latvijas krieviem. Ja referendumā tikšot izmantota valsts nauda vienas puses viedokļa aizstāvībai, tad otra puse varot zaudēt interesi šai valstij maksāt nodokļus, uzskata politiķis.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nepiekrīt, ka būtu centieni steigt ar referenduma rīkošanu, jo CVK ir savu darbu izdarījusi un tālāk viss notiek, kā paredzēts likumā. Viņš arī norādīja, ka jautājums par valsts finansējuma izmantošanu informatīvajā kampaņā, līdzīgi kā tas bija, stājoties ES, nav izlemts, bet, ja politiķi par to izšķirtos, tai būtu skaidrojošs raksturs, neaizskarot tos, kuri parakstījās par Satversmes grozījumiem. Neoficiāli ir izskanējusi visdažādākā informācija par patiesajiem politiskajiem mērķiem, ar ko varētu būt saistīts gaidāmais referendums, kas, dažuprāt, varētu būt iecerēts arī kā tests, lai apzinātu cittautiešu potenciālu šāda veida aktivitātēs. Ja Saeimā debates par Satversmes grozījumiem ieilgtu un referendums notiktu vēlāk, tad jau būtu sagaidīti arī citi svarīgi politiski notikumi. Marta sākumā notiek arī Krievijas prezidenta vēlēšanas.
Nosūtot Saeimai no Centrālās vēlēšanu komisijas saņemtos Satversmes grozījumus, Valsts prezidents Andris Bērziņš vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai raksta: «Krievu valodas noteikšana par otru valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu, Latvijas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām.» Valsts prezidents, kurš jau ir paziņojis, ka referendumā nepiedalīsies, ir lūdzis Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un vienlaikus apliecinājis gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicinot.