Kādas vēl ir īpatnības, spēlējot Kazahstānā? Tā šķiet eksotika...
Jā, daudzi brīnījās, kad parakstīju ar viņiem līgumu, taču nav jau tik traki. Pati Astana ir uzcelta līdzīgi Dubaijai, tikai ziemā ir krietni aukstāks - vidēji ap mīnus trīsdesmit grādiem, pāris dienu bija pat mīnus piecdesmit. Kopumā nav slikti.
Sezonas vidū izteicies, ka īsti neapmierina komandas sniegums?
Jā, tas bija brīdis, kad pēc Ziemassvētkiem arī sākām spēlēt labāk, jo mums nomainījās treneris. Aleksandrs Trifunovičs komandā ieviesa lielāku disciplīnu. Pirms tam bija tāds amerikāņu «skrien un met» basketbols. Tas, kuram tika bumba, rādīja, ko prot, tāpēc sanāca tāds «vietējais NBA». Tagad jau parādās sakārtota spēle, katrs zina, kas viņam jādara. Arī līdzšinējos uzdevumus esam izpildījuši - uzvarējām Kazahstānas kausā un iekļuvām Vienotās līgas izslēgšanas turnīrā.
Kāds ir līmenis Kazahstānas līgā?
Tas nav pārāk augsts, taču pavisam atslābt arī nevar. Tur jau visi gaida savu spēli pret Astanu un grib pret mums parādīt savu labāko sniegumu. Barsy un Caspy komandas, kas spēlē arī Baltijas līgā, nebūt nav vienkārši pretinieki, īpaši jau viņu laukumā.
Redzot, kādas problēmas vajā tevis iepriekš pārstāvētos klubus Viļņā un Bilbao, Astanā jūties stabilāk?
Finansiālā un sadzīviskā ziņā viss ir normāli. Man ir jauns dzīvoklis pilsētas centrā, savs šoferis. Arī līgums ir lielākais manā līdzšinējā karjerā. Uz to arī gāju, jo man galu galā ir jau 32 gadi. Bija jau varianti braukt pa Spānijām un Turcijām, taču šis bija pietiekami interesants variants, arī līmenis Vienotajā līgā ir labs, turklāt biežāk sanāk atbraukt uz mājām. Pēc spēles Minskā biju iebraucis uz trīs dienām, pēc spēles Klaipēdā man Latvijā šuva pārsisto uzaci, arī šoreiz kādu laiciņu padzīvojām.
Vai nebija grūti iesākt sezonu uzreiz pēc Eiropas čempionāta?
Pirmās nedēļas pagāja tādā psiholoģiskā bedrē, jo kremta par izlases startu. It kā nospēlējām labi, taču izlaidām reālu iespēju tikt uz pasaules čempionātu. Spēlēt Spānijā, iespējams, pat Bilbao, kur pabiju četras sezonas! Joprojām ir smagi to apzināties un redzēt pasaules čempionāta izlozi, kur ir tik daudz komandu, par kurām esam spēcīgāki... Es gan uzskatu, ka mēs reāli varējām pretendēt arī uz wild card [īpašo ielūgumu], ja vien būtu pieteikušies.
Tas nozīmē, ka tavs labākais finālturnīrs vēl ir priekšā?
Nu nezinu, pieci jau ir bijuši [nosmejas]. Vajadzētu jau arī sesto. Noteikti ir iespēja kāpt vēl augstāk. Galu galā, komanda turpina augt. Kopš 2011. gada Lietuvas čempionāta faktiski visi ir nenormāli progresējuši, šobrīd ir pieprasīti Eiropā, spēlē labās līgās, labos klubos.
Ar Astanu tev ir saistības līdz sezonas beigām?
Līgums ar Astanu man ir līdz sezonas beigām. Par tālāku nākotni vēl nedomāju, taču zinu, ka vēl lielāku uzmanību veltīšu tam, lai būtu tuvāk ģimenei.