Tikpat pārliecināta viņa ir arī par to, ka izvēle iegūt augstāko izglītību pedagoģijā ir savienojama ar darbu tirdzniecībā. «Darbā pedagoģijas zināšanas nāk par labu. _Clark_s veikalā t/c Spice ir jaunas pārdevējas, ar viņām varu kontaktēties kā ar vienaudzēm. Bet t/c Mols veikalā ir vecāki pārdevēji - man ar viņiem jāmāk pareizi runāt, lai es būtu gan kā draugs, gan tajā pašā laikā kā priekšnieks,» Iveta pamato.
Skolā nestrādās
Uz pedagoģijas studijām, stājoties Latvijas Universitātē, Iveta sliecās jau tad, kad iestājdokumentos atzīmēja vēl divas studiju programmas izvēles. Galvenais apsvērums tomēr bija tikt budžeta vietā. To izdevās izdarīt optometrijas programmā LU Fizikas un matemātikas fakultātē. «Taču pāris gadu pamācījos un sapratu - nu, nav tas priekš manis,» Iveta saka. Viņa nosprieda, ka neskoposies un kaut vai par maksu mācīsies to, kas interesē vairāk - pedagoģiju. Bakalaura diplomu viņa saņems jau nākamajā ziemā un plāno turpināt mācības arī maģistrantūrā. Vai ir doma, ka varētu strādāt skolā? «Noteikti nē,» Iveta atzīstas. Bet pedagoģija kā saskarsmes un komunikācijas māka, viņasprāt, vajadzīga jebkurā jomā.
Pirmo darba pieredzi Iveta guva, vasaru pēc 12. klases pastrādājot par pakotāju un šķirotāju vieglā metāla iepakojuma ražošanas uzņēmumā Kalmeta dzimtajā Ventspilī. Līdz ar studiju sākumu pārceļoties uz Rīgu, viņa dabūja pārdevējas darbu Duni veikalā, kuru gan neizdevās savienot ar mācībām. «Guvu pirmo ieskatu, kā runāt ar klientiem,» Iveta saka un stāsta, ka šo darbu atradusi salīdzinoši viegli, jo toreiz, pirms krīzes, daudzu veikalu skatlogos bija zīmītes Vajadzīga pārdevēja.
Krīzi Iveta uz savas ādas dabūja izjust darbā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personāla daļā. Tajā viņa pieteicās, lai uzzinātu ko vairāk par norisēm biroja vidē, veica dažādus papīrdarbus. Tas Ivetai patika, taču krīzes laika darbinieku skaita samazināšana skāra arī šo iestādi, un studente tika «noīsināta».
Mazliet pasēdējusi mājās un vienkārši mācījusies, Iveta sāka strādāt Narvesen. «Sāku kā pārdevēja kioskā, un pēc trim mēnešiem man piedāvāja kļūt par veikala vadītāju. Strādāju Narvesen veikalā uz Marijas ielas un Raiņa bulvāra stūra - tā ir ļoti dzīvīga vieta ar lielu cilvēku plūsmu, sevišķi tad, kad Rīgā ir kādi svētki. Nāk daudz tūristu, tāpēc tur ļoti attīstīju savu angļu un krievu valodas prasmi,» Iveta stāsta. Slodze viņas patiku pret šo darbu neietekmēja, tomēr nogurdināja «ātrais serviss», kas prasīja visu laiku būt ar «uzvilktām stīgām», bet neļāva ar klientiem kontaktēties pamatīgāk.
Kā izdodas? Lieliski!
Iveta no Narvesen aizgāja, taču pēc neilgas pauzes atkal devās darba meklējumos un pieteicās uz pārdevējas vakanci Euroskor Latvija. Viņa kļuva par pārdevēju Ecco veikalā t/c Domina. «Mani iepazīstināja ar kolektīvu, kas bija ļoti jauks, un tur arī saņēmu pirmo apmācību. Iepriekšējās darbavietās vairāk «kūlos» pati un centos izdzīvot,» meitene stāsta.
Kad pēc kāda laika tika izsludināts konkurss uz Ecco veikala vadītāja vietu, Iveta tam pieteicās bez īpašas domāšanas, jo «vienmēr tiecos uz augšu». Aizgājusi uz pārrunām, viņa gan saņēma uzaicinājumu kļūt par vadītāju Clarks veikalā, kam arī piekrita. Patlaban viņas pārziņā ir jau divi Clarks veikali - viens Molā, otrs Spicē. Mola kolektīvā viņa iedzīvojusies ātri, savukārt Spices veikalā viņai kā vadītājai tika piešķirta pilnīgi jauna trīs darbinieku komanda, ar ko strādāt un kuru virzīt un motivēt. Kā izdodas? «Man liekas, ka lieliski. Ne velti tika piedāvāts vadīt otru veikalu,» Iveta smaida. Abi Clarks veikali gan ļoti atšķiroties: Molā vairāk nāk tūristi, Spicē - vietējie pircēji, tāpēc katra veikala sortiments mazliet jāvariē. Iveta pati piedalās tirgojamo apavu kolekciju izvēlē gan pēc kataloga, gan starptautiskajā apavu izstādē Helsinkos un vērtē, ka latviešu gaume, salīdzinot ar, piemēram, krievu, kas bieži vien vēlas ko spilgtu un ekstravagantu, nereti ir visai piezemēta. Savu iespaidu uz pircēju uzvedību atstāj arī tas, ka Clarks zīmola apavi ir padārgi, taču to augsto kvalitāti novērtē daudzi.
Jāmāk atkal smaidīt
Paralēli abu veikalu vadīšanai Iveta tajos joprojām darbojas arī kā pārdevēja. «Man prieks, ja cilvēks no mūsu veikala iznāk smaidošs un pasakot paldies par lielisko servisu. Ieguldu arī daudz pūļu, lai izstāstītu klientiem, kā apavus kopt. Kāda jēga pirkt dārgas kurpes, ja tās pēc tam nekopj?» Iveta gan atzīst, ka izpatikt visiem klientiem tirdzniecībā nekad nebūs iespējams, jo ir cilvēki, kas veikalā atstāj savas negācijas. «Bet mums tas jāmāk kaut kā paturēt sevī un atkal smaidīt,» Iveta saka un atminas arī dažus kuriozus. Piemēram, kāds tēvs jautājis: kā pareizāk izvēlēties bērnam apavus - tā, lai tie ir mazliet par lielu vai par mazu?
Tirdzniecība un konkrēti - apavu joma Ivetai liekas vispiemērotākais lauciņš, kurā turpināt attīstīties arī turpmāk. «Gadās gan labās dienas, gan sliktās, kad liekas - esmu no šī visa nogurusi. Bet tomēr - man tik ļoti patīk. Sieviete plus apavi - kas var būt vēl labāk?! Tik uz augšu!» Iveta apņēmusies izmantot izdevības virzīties pa karjeras kāpnēm. Sevišķi vilinot iepirkumu speciālista darbs Komercdaļā, jo gribētos pamēģināt izraudzīties apavu modeļus ne tikai Clarks veikaliem, bet arī pārējiem uzņēmuma pārstāvētajiem zīmoliem - Euroskor, Ecco, Lloyd, Tamaris.