Līdzīgu lēmumu deputāti pieņēma par vēl vienu svarīgu - Publisko pakalpojumu - likumu, kas regulētu arī vienas pieturas aģentūru darbību. Tas ir pieņemts 1. lasījumā un nosaka vienotus principus valsts un pašvaldību iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Par pašvaldību referendumu likumu šaubas izteica agrākie novadu vadītāji un pilsētu pārstāvji, taču publisko pakalpojumu likumu viņi vērtēja kā ļoti nepieciešamu. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzsvēra, ka vienas pieturas aģentūras ir ministrijas prioritāšu vidū, plānojot nākamā gada valsts budžetu. Ministrs arī atgādināja par vairākiem vienas pieturas aģentūras pilotprojektiem. Taču pret šo projektu iebilda Saeimas Juridiskais birojs, norādot uz projekta slikto kvalitāti.
Par Vietējo pašvaldību referenduma likumu iepriekšējā Saeimā diskutēja vairākus gadus, taču šī ideja jau vairākkārt bija apspriesta arī iepriekš. Visvairāk laika aizņēma strīdi par Jūrmalas aizsardzības biedrības ierosinājumu paredzēt iespēju rīkot vietējos referendumus arī par pašvaldības teritorijas plānojumu vai grozījumiem plānojumā, ko deputāti beigās atbalstīja. Taču tagad vispirms tieši šīs normas dēļ jaunie parlamentārieši bija skeptiski pret projektu. Ja pēc mēneša, kad komisija plāno pieņemt lēmumu, tas būs pozitīvs, tad pašvaldību referenduma likumu Saeima sāks skatīt 1. lasījumā, bet tajā atspoguļosies 2. lasījumā pieņemtās normas. Projekts paredz, ka vietējos referendumus varēs rīkot arī par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un publisku ēku būvniecības ieceri, kā arī par domes atlaišanu.
«Tas ir lielais bīstamais eksperiments,» projektu raksturoja Māris Kučinskis (ZZS), pārstāvot arī lielo pilsētu viedokli. Viņš, tāpat kā komisijas priekšsēdis Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) un Rihards Eigims (ZZS), komisijā strādāja arī iepriekš. Pārējie deviņi deputāti tajā sāka darboties šajā Saeimā. Deviņiem no komisijas locekļiem ir pašvaldības darba pieredze. Diskusijā par vietējiem referendumiem jauno kolēģu vidū valdīja gandrīz vienprātība. Bijušais Smiltenes novada mērs Ainārs Mežulis (ZZS) atgādināja, ka iedzīvotājiem ir iespēja izteikties sabiedriskajās apspriešanās, taču viņi pat esot jāskubina tajās piedalīties. «Ja būtu šāds likums, Pūrē nebūtu šokolādes rūpnīcas,» uzskata agrākais Tukuma novada priekšsēdis Juris Šulcs (Vienotība), kurš pieļāva, ka referendumu rīkošana var nobremzēt pašvaldību attīstību. Kādreizējais Preiļu novada vadītājs Aldis Adamovičs (Vienotība) projektā saskata iespējas politizēt pašvaldības darbu, kas radīšot daudzām domēm problēmas. Andris Vilks (NA), atsaucoties uz iepriekšējo pieredzi Rīgas domē, bija viens no retajiem, kas referendumus aizstāvēja, jo tā tomēr ir iespēja vēlētājiem ietekmēt domes lēmumus par apbūvi, kas Rīgā ir aktuāli.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai bija nodoti septiņi projekti, kurus sāka skatīt iepriekšējā Saeima. Komisija noraidīja vietējo domju vēlēšanu likumu, kas paredz samazināt deputātu skaitu pašvaldībās. Taču tā nolēma skatīt tālāk Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, kas dotu tiesības pašvaldībām apvienoties, kā arī paredz atteikties no otrā līmeņa apriņķu pašvaldībām, kas ir viena no strīdīgajām normām. Komisija turpinās darbu pie vēl vairākiem likumprojektiem, pret kuriem nav tik izteiktu iebildumu.