Jau ziņots, ka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības institūta starptautiskās sadarbības ietvaros veiktais pētījums rāda - 3% aptaujāto astoto un devīto klašu skolēnu (pētījumā iesaistīti 4782 skolēni) nezina, ka Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, aptuveni puse respondentu domā, ka ES nosaka, ko skolās par to mācīs, bet trešdaļa aptaujāto pārliecināti, ka visās eirozonas valstīs algas un preču cenas ir vienādas. Kopumā Latvija Eiropas valstu vidū izcēlusies ar eiroskepticismu, kas valda skolēnu vidū.
«Es sociālo zinību izglītības standartā saskatu provinciālismu,» saka Liesma Ose, Sorosa fonda-Latvija projektu vadītāja. Lai gan izglītības sistēmā ir iekļauti jautājumi par ES un Latviju tajā, mācību iestādes tam ne vienmēr pievērš pietiekamu vērību. «Skolas bieži aizbildinās, ka bērni ir par mazu, lai par to runātu,» stāsta L. Ose.
«Tomēr izglītības sistēma ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē skolēnus. Arvien vairāk izglītošana notiek ārpus skolas. Nevar vainot tikai skolu,» saka L. Ose. Viņa uzsver, ka pusaudžu attieksmi ietekmē arī ģimene, sabiedrība, mediji, bet galvenokārt vienaudžu viedoklis. L. Ose norāda arī uz skolotāja autoritāti un tās ietekmi: «Ja skolotājam ir liela ietekme un viņš ir noskaņots eiroskeptiski, tad tam ir ļoti liela ietekme arī uz skolēnu viedokli.» «Skolā šos jautājumus apskata gana plaši. Tomēr tas, kā katrs skolotājs to interpretē, ir paša skolotāja kompetencē,» saka arī VISC pārstāve.
Skolēnu zināšanas par ES un Eiropas identitātes izjūta ir viena no zemākajām, un daļēji tā ir izglītības sistēmas loma, saka Andris Kangro, pētījuma vadītājs. «Pie tā ir jāstrādā, taču nevaram nospiest podziņu un mainīt skolēna viedokli, īpaši, ja tāda pati attieksme ir vērojama arī citās vecuma grupās.» Pētījumu nevarot skatīt atrauti no kopējā noskaņojuma valstī.
Arī L. Ose norāda, ka pētījuma rezultāti ir cieši saistāmi ar visas sabiedrības nostāju pret ES laikā, kad pētījums tika veikts - «2009. gadā - krīzes kulminācijā». Viņa pauž cerību, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos mazināsies eiroskepticisms sabiedrības, arī skolēnu, vidū.