Esmu strādājis par vēstnieku Togo karalistē. Pirms tam pildīju ģenerālkonsula pienākumus ASV, Hjūstonā.
Bet šī ir pirmā Eiropas valsts?
Jā, tā man ir jauna pieredze.
Kā ir strādāt Eiropā?
Vispirms man jāuzsver, ka Eiropas Savienība mums ir vissvarīgākais ekonomiskais partneris, ar to mums ir vislielākais tirdzniecības apgrozījums.
Ja salīdzina ar ASV, lielākā starpība ir Eiropas garā un cienījamā vēsture. Eiropa savā ilgajā attīstībā ir sasniegusi augstu civilizācijas līmeni, arī augstu iedzīvotāju dzīves līmeni.
Tāds filozofisks jautājums - kā jūs komentētu izteikumu, ka Ķīna ir tik liela, bet Latvija tik maza, nu kādas tur var būt nopietnas attiecības?
Es domāju, ka, neskatoties uz valsts lielumu, katrai valstij ir savas īpašības. Manuprāt, katrā mazā valstī talantīgo cilvēku procents ir augstāks, it sevišķi tāpēc, ka mazai valstij nav tik lielu resursu, ar ko šķiesties. Tāpēc arī mazai valstij ir jābūt strādīgākai. Tāpēc lielu un mazu valstu vērtība ir vienāda. Ķīna uzskata, ka Baltijas valstu starpā Latvija ir ļoti svarīgs partneris.
Kā jūs raksturotu pašreizējās Ķīnas un Latvijas attiecības - vispirms politiskā līmenī?
Es domāju, ka varētu tās raksturot kā visaptverošas, draudzīgas attiecības.
Nepārtraukti notiek vizītes pietiekami augstā līmenī. Īpaši pēdējos gados. Latvijas prezidents un premjerministrs ir bijis Ķīnā. Ķīnas vicepremjers un arī Tautas kongresa vicespīkers ir apmeklējuši Latviju pavisam nesen. Kopā ar politiskām attiecībām arī ekonomiskās, kultūras un izglītības attiecības attīstās.
Par ekonomiskajām attiecībām ir mans nākamais jautājums.
Atbilstoši skaitļiem, ko dod ķīniešu puse, tirdzniecības apgrozījums ar Latviju sasniedz 1,2 miljardus dolāru. Latvijas statistikas dati ir zemāki - 500 miljonu dolāru. Tas tāpēc, ka ķīnieši ir ieskaitījuši arī tranzīta preces, kas iet caur Latviju. Tranzīts no Ķīnas uz Rīgu un tad uz citām Eiropas pilsētām.
Un cik Latvija pārdod Ķīnai?
Man jāsaka, ka pagaidām tas nav ļoti daudz, bet mēs vēlētos to noteikti palielināt. Ar prieku varu teikt, ka Latvijas eksports uz Ķīnu aug ļoti ātri. Pagājušajā gadā vien tas pieaudzis par 63 procentiem. Noteikti Latvijas Ekonomikas ministrijai tajā ir lieli nopelni.
Lai sāktu biznesu, valsts ir jāpazīst. Kādi ir jūsu novērojumi - kādi ir latviešu nepareizie stereotipi par Ķīnu?
Tas ir ļoti labs jautājums. Ķīna un Latvija ir ļoti tālu viena no otras, un ne daudziem ir iespējas aizbraukt vienam pie otra. Diemžēl daudzas ziņas dažkārt ir izkropļotas Rietumu medijos.
Ja runā par stereotipiem. Piemēram, ja runā par Ķīnas ekonomiku, cilvēki domā, ka tā ir ļoti varena, otrā lielākā ekonomika pasaulē, ekonomiska superlielvalsts. Bet jāatceras, ka Ķīna principā ir jaunattīstības valsts. 1,3 miljardi cilvēku. Atbilstoši ANO nabadzības kritērijiem apmēram 100 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības robežas. Tas par Ķīnu kā ekonomisku lielvalsti ir stereotips.
Tāpat kā stereotipi pa dažiem jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām, vārda brīvību.
Mēs jūs vēl aizvien saucam par komunistisko Ķīnu, un daudziem Latvijā tas asociējas ar komunismu, kādu to pazinām PSRS.
Mums tas ir absolūti citāds. Mēs sevi saucam par sociālistu valsti. Tieši tāpēc mums savā laikā bija pat naidīgas attiecības ar PSRS līderiem. Par to, kā mums jāvada sava valsts un ko nozīmē sociālisms. Un ko nozīmē sociālistiskā demokrātija, piemēram, likuma vara. Mūsu valstī ir pilnīgi cits skatījums uz daudzām ideoloģiskās terminoloģijas lietām.
Piemēram, runājot par ideoloģiju. Vai skolās māca Konfūciju?
Ķīniešu izglītības sistēmā uzsvars tiek likts uz kultūras un zinātnes apguvi. Skolās nav nekādu speciālu ideoloģijas stundu. Runājot par filozofiju, protams, runā par Konfūciju, bet runā arī par Rietumu filozofiju, Marksu.
Ir ķīniešu skolās arī patriotisma stundas, runājam arī par ķīniešu vēsturiskajiem varoņiem. Skolā ir stundas arī par valsts politisko sistēmu. Universitātē māca dažādas politiskās sistēmas. Skolās ne, bet universitātēs ir kaut kādas stundas par partijas vēsturi. Taču šajās partijas stundās netiek liktas atzīmes, un students var pabeigt augstskolu, neraugoties, kādas ir sekmes šajā priekšmetā.
Vēl viens iespaids vai stereotips par Ķīnu - ir bagātā Šanhaja, vēl daži rajoni, bet pārējā Ķīna ir nabadzīga. Vai vēl aizvien ir ļoti liela starpība starp dažādiem Ķīnas rajoniem?
Ķīnā ir vairāki veiksmes stāsti, ne tikai Šanhaja. Arī, piemēram, Šeņdžeņa. Sākumā tas bija mazs zvejnieku ciems, tagad tur ir 10 miljoni iedzīvotāji. Kad tas bija zvejnieku ciems, viena cilvēka ienākums bija ap 200 dolāru gadā. Tagad tie ir 18 tūkstoši dolāru uz iedzīvotāju.
Vai tas ir kaut kādā veidā slēgts rajons kā speciālā zona?
Nē, tas ir pilnīgi brīvs un pieejams rajons. Ar Honkongu ir citādi, to mēs saucam par speciālo ekonomisko zonu.
Ir vēl viens piemērs - Hueši ciems. Sākumā tur bija pusotra tūkstoša iedzīvotāju. Pēc rūpniecības attīstības tur apvienojās 16 ciemu, tagad tur ir 50 tūkstoši cilvēku - kā jūsu Jelgava. Ar ienākumiem vairāk nekā 100 dolāru uz katru iedzīvotāju mēnesī. Tādi piemēri ir vēl.
Eiropā ir cilvēki, kurus biedē Ķīnas attīstība. Ja katrs ķīnietis gribēs braukt ar auto kā eiropietis, pasaules degvielas rezerves momentāni tiks izsmeltas.
Ļoti interesants jautājums. Mēs paši arī īstenībā par to uztraucamies. Un, ja ķīniešiem būs kā japāņiem vai amerikāņiem - vienā ģimenē vairāki auto -, kas tad būs?
Tāpēc mēs Ķīnā nopietni attīstām sabiedrisko transportu. Šajā jomā mēs daudz ko varam mācīties no Latvijas. Man ļoti patīk Latvijas sabiedriskais transports. Viss pienāk laikā! Apbrīnojami! Pat ziemā, kad ir sniegs, viss transports iet. Apbrīnoju Latvijas pašvaldību darbu šajā jomā.
Jūs stāstījāt par veiksmes stāstiem Ķīnā. Vai tā ir visur?
Diemžēl ne. Ķīnas rietumu daļā ir reģioni, kuros saglabājas liela nabadzība. Pirms trim gadiem es pats biju Ķīnas rietumos. Es redzēju ģimenes, kuru mājās pat nebija mēbeļu. Šos cilvēkus pabaro un apģērbj valdība, bet viņu dzīves līmenis neuzlabojas.
Vai šie kontrasti nevar būt par pamatu zināmai nestabilitātei, vai tas nedraud ar sociāliem protestiem?
Tā patiešām var būt problēma. Ja šo jautājumu nerisināsim, agri vai vēlu varam sagaidīt sociālus nemierus. Tāpēc Ķīnas valdība tagad cenšas investēt Ķīnas rietumu daļā, cenšas attīstīt lidostas, šosejas, infrastruktūru, lai varētu piesaistīt ražošanu. Patlaban rietumu daļa attīstās straujāk nekā austrumu daļa, bet īsti rezultāti būs redzami pēc pieciem, desmit gadiem.
Vai Ķīnas valdībai nebūtu daudz vairāk naudas, ko investēt Ķīnas rietumu rajonos, ja nebūtu tik daudz naudas aizdots ASV un arī Eiropas Savienībai?
Vispirms gribu precizēt, kad runā par Ķīnas ārzemju valūtas rezervēm, - par to ir daudz mītu, kā jau vispār par mūsu varenību. Nav tā, ka tā visa nauda ir Ķīnas valdības rīcībā. Tās ir arī investīcijas Ķīnā.
Par to aizdošanu - nu, mums ir izdevīgi, ka mūsu tirdzniecības un ekonomiskajiem partneriem ir nauda, tas ir izdevīgi arī mums, ķīniešiem.
Es gribu pateikt dažus vārdus par Ķīnas ekonomisko nākotni, jo mūsu pēdējā Tautas kongresā mūsu premjerministrs ziņoja par to, un valdība samazināja ekonomiskās izaugsmes prognozes no 9% līdz 7,5% gadā. Bet prognozes tik un tā ir ļoti labas, jo mēs vēl atrodamies modernizācijas, industrializācijas, arī lauksaimniecības modernizācijas procesā. Mums vēl milzīgs skaits iedzīvotāju - vairāk nekā puse - dzīvo laukos, un tur slēpjas liels attīstības potenciāls.
Tomēr, runājot par dzīšanos pēc ekonomiskās izaugsmes. Patlaban Rietumos ir tādi, kas uzskata, ka pārspīlēta patērētājfilozofija ir mūs ievedusi tajā krīzē, ko pārdzīvojam. Vai Ķīna nebaidās, ka tādas pašas materiālistiskās patērētājkultūras kultivēšana arī jūs novedīs pie krīzes?
Tagadējās Rietumu civilizācijas grūtības ir laba mācību stunda ķīniešiem. Ļoti daudz tērē naudas un aizņemas. Ir acīmredzot jābūt pavisam citam finanšu regulējumam un uzraudzībai. Visi tie ekonomiskie burbuļi - Ķīnai no tā jāmācās. Globalizācijas apstākļos mēs visi esam savstarpēji saistīti, neviens nevar attīstīties pilnīgi neatkarīgi.
Vai problēma ir tikai regulējumos vai arī cilvēku galvās?
Nu, vienkārši jātērē tik, cik nopelna.
Vai vēl bez ekonomiskajām ambīcijām jums ir arī politiskās ambīcijas nostiprināt savu varu pasaulē? Tikko amerikāņi atvēruši jaunu bāzi Austrālijā, ko daži novērtējuši kā nepieciešamību līdzsvarot jūsu valsts augošās ambīcijas reģionā.
(Smejas.) Mēs to saucam par paliekām no aukstā kara mentalitātes. Visi gaida kaut kādu jaunu supervaru austam pie horizonta. Bet tas nav Ķīnas gadījums. Mūsu garajā vēsturē mēs neesam īstenojuši agresiju pret apkārtējām tautām. Mums ir tāda filozofija, kā Konfūcijs saka, - nedari citiem to, ko tu negribi, lai dara ar tevi. Jau no pirmās ķīniešu līderu paaudzes vienmēr ir sludināts - ja Ķīna izaugs, tā nebūs problēma citiem. Mēs paši esam izbaudījuši, ko nozīmē svešu varu hegemonija pār citām tautām, pār mūsu tautu. Ķīna vēlas miermīlīgu attīstību.
Tātad nevienam latvietim no Ķīnas nav jābaidās?
Noteikti nē. Pat tad, kad mēs bijām vēl lielāki un stiprāki, Ķīna nesāka nekādus karus. Mēs būvējam Lielo Ķīnas mūri. Mūsu vēsturē ir bijusi tikai viena no ārpuses atnākusi dinastija - Juaņu dinastija no Mongolijas. Mūsu vēsture ir dažus tūkstošus gadu, un tikai simt no tiem valdīja mongoļu nomadi atbilstoši savai, nevis ķīniešu filozofijai, un viņi arī karoja.
Vienkārši runājot, mēs paši par sevi esam pārāk lieli un arī pašpietiekami, lai kādu apdraudētu.
Labi, atgriezīsimies pie mūsu ekonomiskajām attiecībām. Kas Latvijā varētu būt tās preces, kas Ķīnu varētu interesēt?
Man jāsaka - ķīniešiem ir ļoti labs uzskats par latviešu precēm. Sevišķi pēc Šanhajas izstādes 2011. gadā. Tagad Latvija ir ļoti populāra Ķīnā. Mēs interesējamies par kokapstrādes produktiem, medicīnas, farmācijas precēm, arī par pārtikas produktiem. Arī par rotaslietām, piemēram, dzintaru. Ķīnas tirgus ir milzīgs. Ja tikai viens procents ieinteresējas - tie jau ir 40 miljoni. Mēs ceram palielināt eksportu no Latvijas, bet Latvijas uzņēmējiem arī pašiem jāstrādā.
Kas jādara Latvijas uzņēmējam?
Tā kā Ķīna un Latvija ir ļoti tālu viena no otras, jābūt lielai pievienotai vērtībai. Otrkārt - tām precēm jābūt diezgan daudz. Būtiski ir tas, ja preces ir pietiekamā daudzumā, tās var maksāt mazāk un tāpēc būt pievilcīgākas, un preces piegādātājam jāpazīst Ķīnas tirgus.
Ja gribu sākt biznesu Ķīnā, kas ir galvenās lietas, kas man jāzina?
Jums jāzina patērētāja paradumi. Jāzina, vai prece, ko piedāvājat, ir ķīniešu tirgū vai nav.
Jūsu rekomendācija - atrast vietējo partneri Ķīnā vai pašiem dibināt pārstāvniecības?
Jā, tas būtu vieglāk, ja atrastu biznesa partneri Ķīnā. Protams, jūs varat iegūt informāciju internetā no dažādu komerciālu struktūru mājaslapām. Piemēram, arī no Latvijas vēstniecības Ķīnā mājaslapas, arī no jūsu pašu Latvijas Investīciju aģentūras mājaslapas.
Un vēl - jums jābūt ļoti gudrai un apķērīgai komandai, lai sāktu biznesa attiecības ar jūsu preču patērētāju Ķīnā. Jāizpēta, kādas ir Ķīnas valdības kvalitātes standartu prasības jūsu piedāvātajam produktam. Un vispār - jābrauc uz Ķīnu.
Runājot par biznesu pretējā virzienā, kas, jūsuprāt, ir galvenās problēmas saistībā ar ķīniešu investīcijām Latvijā?
Viena no problēmām ir tirgus lielums. Lielām kompānijām vajag lielāku tirgu.
Mēs taču esam kopējā ES tirgus sastāvdaļa!
Jā, tas jau arī ir tas, ko mēs stāstām atbraucējiem no Ķīnas - jums jālūkojas uz Latviju kā uz ES tirgus daļu. Taču biznesmeņiem vajag laiku, viņiem kārtīgi viss jāizrēķina, kā un ko viņi varēs nopelnīt.
Vēl man jāsaka - lai pievilinātu ķīniešu uzņēmējus, izmaksām tomēr vajadzētu būt zemākām. Gan darbaspēka, gan izejmateriālu izmaksām. Ķīnā tas viss ir daudz lētāks. No otras puses, pievilcīgi ir tas, ka jūs varat nodibināt ražotni šeit un tad eksportēt uz ES tirgu bez jebkādām barjerām. Jārēķina.
Vai ir kādi mājasdarbi, kas Latvijas valdībai būtu jāizdara, lai piesaistītu ķīniešu investorus?
Pirmām kārtām Latvijas valdībai būtu jāvienkāršo vīzu saņemšanas procedūra. Galu galā jebkurš bizness sākas ar cilvēku personiskajiem kontaktiem. Būtu arī jāsamazina nodokļu slogs jaundibinātam uzņēmumam vai kopuzņēmumiem. Citādi ir ļoti grūti sākt jaunu biznesu.
Esat optimistisks par Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības attīstību?
Noteikti. Ceru, ka arī tikko kā nodibinātā Ķīnas un Latvijas padome daudz ko varēs palīdzēt. Esmu arī priecīgs, ka strauji attīstās mūsu sadarbība kultūras un izglītības jomā. Starp citu, mums Ķīnas televīzijā tagad ir populāra kāda meitene no Latvijas, kas runā ķīniski labāk par mani.