Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Skolēniem tuvojas karjeras izvēles drudzis

Ir lietas, kas ik sezonu atkārtojas, taču nezaudē aktualitāti. Piemēram, izšķiršanās par tālāko izglītību un nākotnes nodarbošanos, kas jāizdara jauniešiem, kuri maijā absolvēs 9. vai 12. klasi. Lai cik daudz par to runāts iepriekšējos gados, skolēni, kas līdz šai izvēlei nonākuši patlaban, interesējošo informāciju vēlas iegūt šeit un tagad. Tāpat viņi novērtē padomus un ieteikumus, jo šaubu mirkļu, domājot par savu profesionālās attīstības ceļu, netrūkst.

Šogad bažas izteiktākas

«No mūsu skolas divpadsmitajiem šobrīd 2/3 ir izvēlējušies, ko darīs pēc skolas, 1/3 šaubās, bet ir varianti,» stāsta Inta Plāte, karjeras konsultante Rojas vidusskolā. Taču viņa uzsver, ka šāda, samērā laba kopaina panākta tikai tāpēc, ka skolēnu karjeras izglītībā ieguldīts pamatīgs, gadiem ilgs darbs. «Tās nav atsevišķas aktivitātes, bet sistēma, kas mums ir labi atstrādāta - skolēni novērtē savas intereses, ēno profesionāļus, tiekas ar studentiem, dažādu profesiju pārstāvjiem,» I. Plāte norāda.

Pēc viņas novērojumiem, grūtākais profesijas izvēles procesā jauniešiem ir sabalansēt savas vēlmes, sabiedrības vēlmes un savu varēšanu, par kuru nereti nākas atskārst - tās pietrūkst. Jaunieši arvien retāk kādā izglītības iestādē stājoties, bez īpašas domāšanas aizejot līdzi draugiem, taču joprojām ļoti būtiski viņu izvēli ietekmē vecāki. «Uzskatu, ka arī vecāki jāizglīto par tendencēm, bērnu karjeras izvēles jautājumiem,» I. Plāte saka.

Nākamais, ko skolēni ņem vērā, domājot, ko un kur mācīties, ir pašu sekmes un ģimenes budžeta iespējas, pēc tam nāk argumenti par iespējām atrast darbu. «Šīgada 12. klase kaut kā īpaši svārstās un vērtē, vai varēs dabūt darbu pēc gadiem 4-5. Bažas par nākotni šogad ir izteiktākas, viņi domā trīs soļus uz priekšu,» karjeras konsultante stāsta, tomēr uzsver, ka vadīties tikai pēc darba tirgus prognozēm nevar, jo pirms nieka pāris gadiem tās atšķīrušās. «Tāpēc vairāk virzu jauniešus uz to, ka jābūt gandarītam par to, ko dzīvē dari. Jāskatās plašāku skatu. Tās ir karjeras vadības prasmes, laika plānošana, mērķu uzstādīšana, nevis rīkošanās pēc kaut kādiem šabloniem. Pirms izvēlēties, daudz kas arī jāpamēģina, kaut vai Ēnu dienā.» Pēc Ēnu dienas jauniešiem darba devēji vairs nešķiet tik biedējoši, tomēr kopumā skolēniem par darba tirgu ir diezgan liela neziņa, taustīšanās. «Es viņus tad iedrošinu - ja mācēsi sevi apliecināt, apzināsies savus plusus, tad izgrozīsies jebkurā situācijā. Jāmāk nepadoties!» - tā I. Plāte.

Divi šaubu viļņi

Izvēloties studijas, daudziem skolēniem ir grūti atbrīvoties no mīta, ka Latvijas Universitāte (LU) ir vienīgā labā augstskola, atklāj I. Plāte. Savukārt LU Karjeras centra psiholoģe un karjeras konsultante Agita Šmitiņa stāsta - arī iestājušies augstskolā, jaunieši mēdz par savu izvēli šaubīties. It īpaši pēc pirmajām 6-8 studiju nedēļām, kad šaubas bieži saistītas ar adaptēšanās grūtībām. Tad Karjeras centrs cenšas palīdzēt jauniešiem iejusties, pierast pie pārmaiņām. Otrais šaubu vilnis - nopietnāks - parasti nāk pirmās sesijas laikā vai pēc tās. «Konsultācijās mēģinām saprast, kur ir cēlonis - varbūt pasniedzējos, varbūt psiholoģiskās problēmās. Bet gadās, ka studenta šaubas ir pamatotas, viņš tiešām izvēlētajām studijām nav piemērots un ir ielēcis kā circenis pelnos. Tad meklējam, uz ko esošo studiju programmu varētu nomainīt, dažiem pietiek pavariēt tikai specializāciju. Bet reizēm studenti studijas pamet. Nepiemērota izvēle ir viens no iemesliem, kāpēc studenti no augstskolas atbirst,» stāsta A. Šmitiņa.

Jauniešu maldi par savu nākotnes profesiju nereti saistīti ar ārēju ietekmi (vecāki, draugi), kā arī vadīšanos pēc kādiem virspusējiem priekšstatiem. «Saskatās TV šovus un nolemj, ka grib būt žurnālists, bet neizvērtē savas spējas. Vai arī - izvēlas studēt datorzinātnes, taču ne tāpēc, ka interesē datori, bet tāpēc, ka patīk taisīt klipiņus, kamēr eksaktie priekšmeti nepatīk. Reizēm ir maldi - ja padodas matemātika, tad jāiet tikai uz matemātiķiem; tad jaunieši nepaskatās plašāk, iespējas vērtē pārāk šauri,» A. Šmitiņa raksturo. Skolēniem viņa iesaka: pirms analizē darba tirgu un tā pieprasījumu, sākt ar sevis paša izpēti un iepazīšanu - spējas, intereses, vēlmes, kas patīk, kas jau ir pamēģināts. «Protams, jāpapēta, kādas ir profesijas, to vide, veicamie pienākumi u. tml. Jāpadomā arī, kas ir mani resursi, kas man dod atbalstu un uzmundrina, kur rodu pārliecību par saviem spēkiem, kā tikšu galā ar grūtībām un neveiksmēm,» saka psiholoģe.

Darbā gaida motivētos

Jautāta, ko jauniešos (bez prasmēm specialitātē) vēlas redzēt darba devēji, A. Šmitiņa norāda - viņi gaida motivētus cilvēkus, kas vēlas mācīties, apgūt jauno un mainīties, turklāt darīt to ātri.

Tam piekrīt arī CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. Viņš arī min, ka darba devēji no jauniešiem gaida gatavību sākt darbu asistējošā amatā, darīt arī rutīnas darbus vai strādāt virsstundas, samazināt savas ambīcijas un atalgojuma prasības. Tāpat uzņēmumi novērtē virzību uz rezultātu, mērķtiecību, precizitāti un spēju strādāt patstāvīgi, iekļaujoties termiņos. Savukārt no prasmēm augstu kotējas māka komunicēt un apkalpot klientus, pārdot un prezentēt, organizatoriskās prasmes un valodu zināšanas. «Parasti jauniešus darbā izvēlas ņemt tie uzņēmumi, kas piedāvā darbu, kur netiek pieprasītas sevišķas zināšanas vai prasmes. Nepieciešamo darba devējs iemāca pats un, protams, paļaujas, ka jaunais darbinieks būs pietiekami ieinteresēts, motivēts, godprātīgs,» saka K. Kotāns. Viņaprāt, jaunietis pat varētu būt vieglāk apmācāms, jo netraucē senāk iegūtas zināšanas. Tāpat, ņemot darbā jaunieti bez pieredzes, uzņēmumi rēķinās ar mazāku atalgojumu, nekā algojot šajā amatā speciālistu ar nopietnāku pieredzes un zināšanu bagāžu, toties augstākām atalgojuma prasībām.

Savukārt, runājot par to, kā jauniešiem izvēlēties karjeras ceļu, K. Kotāns ieteic lēmumu nesasteigt. Tas katram ir individuāls, to nevar pieņemt vienā konkrētā datumā, taču jebkuru lēmumu cilvēks pats ir arī spējīgs mainīt. «Noteikti izvēlieties ko tādu, kas jūs kaut nedaudz saista. Pārbaudiet savus resursus - vai ir pietiekamas zināšanas/prasmes, vai atļauj laiks, finanses. Izpētiet mācību iestāžu piedāvājumu, paciemojieties tajās karjeras dienās vai citā laikā. Parunājiet arī ar mājiniekiem, draugiem, skolotājiem - iespējams, viņi ir pamanījuši jūsos ko tādu, kas var palīdzēt izvēlēties, ko darīt tālāk. Ja ir iespēja tikties ar reāliem darba devējiem, dariet to. Lasiet pieejamo informāciju par darba tirgu. Un padomājiet, kas jūs motivē izvēlēties vienu, otru, trešo specialitāti vai arī neizvēlēties neko,» K. Kotāns iesaka.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?