Iemesls teju trešdaļai skolēnu, kas «izkrīt» cauri Latvijas izglītības sistēmai, tā arī neiegūstot vidējo izglītību, zināmā mērā ir nabadzība - daļa skolēnu pārtrauc mācības, jo nevar tās apvienot ar darbu. Tomēr skumjāks ir bieži sastopamais motivācijas zudums, neredzot sakarību starp augstāku izglītību un augstāku dzīves līmeni. Skolēns ir mācījies un tad skolas solu pametis, jo nav sapratis, ka nākotnes izredzes un paredzamā peļņa ir tieši atkarīga no skolā iegūtajām zināšanām. Acīmredzot šādas izpratnes pietrūcis ģimenē, taču nenoliedzami, ka savs ieguldījums jāsniedz arī pašām skolām. Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies likt skolām uzmanīt stundu kavētājus un pārstrādāt mācību saturu, taču tas visas problēmas nerisinās. Eksperti atzīst - latiņa ir augstu, un skolām nav resursu, lai mācītu atpalikušos, un nav arī īsti motivācijas, jo uzmanības centrā ir sekmīgie. Pētījumā par skolēnu pilsonisko izglītību un Eiropas identitāti atklājies, ka Eiropas identitātes sajūta mūsu skolēniem ir viszemākā, tāpat attieksme pret savu valsti ir izteikti negatīva. Mūsu skolēni ir mazāk atvērti jaunām kultūras tradīcijām un neuzticas parlamentam. Tas nepatīkami pārsteidz, jo tiem, kuru pilsoniskās izglītības līmenis ir augstāks, arī attieksme pret procesiem un savu lomu tajos ir pozitīvāka. Domājams, ka izpratnes veicināšana par savu valsti un Eiropas Savienību skolēnos veicinātu arī izpratni par savām nākotnes izredzēm un izglītības lielo nozīmi.
Skolēnu (ne)zināšanas
Redakcijas replika
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.