Vērtē lietderību
Vēl nesen Jūrmalas slimnīcā bija plānots iegādāties magnētiskās rezonanses aparatūru, tomēr plāni nav realizējušies. Izvērtējot lietderību, secināts, ka aparatūru nebūs iespējams pietiekami noslogot, lai tas atmaksātos, Dienai paskaidroja slimnīcas direktors Egons Liepiņš. Galvenais iemesls - galvaspilsētas tuvums. Pēc E. Liepiņa novērojumiem, cilvēki vairāk izvēlas doties uz lielajām Rīgas slimnīcām, jo uzskata, ka tur tehnoloģijas ir labākas un speciālisti zinošāki. Tas gan nenozīmē, ka Jūrmalā aparatūras trūktu - tas, kas ir vajadzīgs, arī tiek nopirkts.
Līdzīga situācija ir arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Tās direktors Ivars Zvīdris Dienai sacīja, ka, iegādājoties tehnoloģijas, tiek vērtēta situācija arī, piemēram, netālu esošajā Madonā. Arī viņš ir pārliecināts, ka «tehniskā bruņošanās» šobrīd Latvijā vairs nenotiek un pie esošā finansējuma ir diezgan muļķīgi runāt par biznesa plāniem. Tieši otrādi - viss nepieciešamais nav pieejams, piemēram, arī Jēkabpilī nav iespējams veikt magnētisko rezonansi. Tāpat - ideālā gadījumā - būtu nepieciešams iegādāties vēl vairākas citas iekārtas.
Problēma citur
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs uzsver, ka patlaban naudas ir pārāk maz, lai iegādātos kaut ko nelietderīgu, tomēr tas nenozīmē, ka atpaliekam no citām Eiropas valstīm - medicīnas pakalpojumi tehnoloģiju ziņā Latvijā esot tādā pašā līmenī. Problēma slēpjas citur - valsts par šiem pakalpojumiem nespēj samaksāt. Proti, pat tad, ja slimnīcai ir pieejama modernākā tehnoloģija, valsts apmaksā tikai noteiktu izmeklējumu skaitu, lai gan pieprasījums no pacientiem ir lielāks. Rezultātā cilvēki ir spiesti maksāt paši vai arī aparatūra brīžiem stāv dīkā. Līdz ar to Latvijā diagnostika klibo nevis tāpēc, ka nav iespēju, bet tāpēc, ka tam trūkst finansiāla seguma.
Ar finanšu trūkumu saskaras arī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Piemēram, pašlaik visa diagnostiskās radioloģijas aparatūra ir maksimāli noslogota, bet ambulatoro pakalpojumu sniegšanai ar katru gadu valsts finansējums samazinās un slimnīcā cenšas piedāvāt vismaz maksas pakalpojumu, Dienai atzīmēja slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane.
Situācija ar pilnīgu tehnoloģisko iespēju neizmantošanu zināma arī Veselības ministrijā (VM). Taču risinājuma tam īsti nav. VM pārstāvis Oskars Šneiders Dienai norādīja, ka līdz ar jaunām medicīniskajām tehnoloģijām nāk līdzi prasība to noslogot, bet, ja pretī nav pietiekama valsts finansējuma, noslogojums ir tikai daļējs un ieguldījums neattaisnojas. Tādēļ iestādēm arī ļoti rūpīgi jāvērtē, vai konkrētais aparāts patiešām nepieciešams. Savukārt, lai risinātu jautājumu par lielāku pakalpojumu apmaksu, ministrija jau vairākkārt norādījusi uz nepieciešamību pēc lielāka nozares finansējuma. Tas gan nenozīmē, ka finansējums tiek arī piešķirts.
Kontrolēt nevar
Situācijā, kad pilnībā nav iespējams noslogot iegādāto aparatūru, iespējams, vajadzētu domāt par lielāku kontroli, atzīst VM pārstāvis. Tomēr tas šobrīd nav iespējams, jo lielākā daļa slimnīcu pieder pašvaldībām, tāpēc valsts slimnīcu valdes lēmumu ietekmēt nevar. Citādi gan ir ar valsts kapitālsabiedrībām. Šajā gadījumā, ja tiek iegādātas tehnoloģijas, kuru izmaksas pārsniedz 140 000 eiro, lēmumi jāsaskaņo ar VM, kur pirkuma lietderība tiek vērtēta.
J. Kalējs gan ir pret lielāku kontroli - viņaprāt, tai nebūtu jēgas, jo katrai slimnīcai ir savs īpašnieks un, ja ir līdzekļi un vēlme, tehnoloģijas arī tiek pirktas. Lielākā daļa gan šobrīd apzinoties, ka nav vērts to darīt.