Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Šogad 52 nāves gadījumi darbā

Šā gada 11 mēnešos Latvijā darbavietās nelaimes gadījumos bojā gājuši 52 darbinieki. Salīdzinājumam Lietuvā - nelaimes gadījumos darbavietās bojā gājuši 54 cilvēki, bet tur ir lielākais strādājošo skaits nekā Latvijā, savukārt Igaunijā - 20.

Visās trīs minētajās valstīs visvairāk letālo nelaimes gadījumu notikuši transporta un būvniecības nozarē. Transporta nozarē notikušie nelaimes gadījumi pārsvarā bijuši ceļu satiksmes negadījumi (CSN).

Vainīgi ir arī darbinieki

No 52 letālajiem gadījumiem darbavietās līdz šim Valsts darba inspekcija (VDI) ir izmeklējusi 24 gadījumus. Izmeklēšanā noskaidrots, ka 27% gadījumu vainīgi bijuši paši darba ņēmēji, kuri pārkāpuši darba aizsardzības normas, 30% gadījumu pie vainas bijusi slikta darba organizācija, 18% nelaimes gadījumu bija CSN, bijuši arī trīs vardarbības gadījumi (piemēram, saistībā ar laupīšanu) un trīs gadījumi, kad bijuši neapmierinoši darba apstākļi.

Daži no plašu sabiedrības uzmanību ieguvušajiem šā gada letālajiem nelaimes gadījumiem darbā bija Talsos, kur bojā gāja uzņēmuma Talsu spriegums darbinieks, un Mārupē, kur bojā gāja divi biogāzes uzņēmuma darbinieki. Pašlaik par abiem nelaimes gadījumiem vēl notiek izmeklēšana.

VDI ir atrodama arī nepersonificēta informācija par šā gada letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Lūk, ieskatam daži piemēri. «Sieviete, 44, apdrošināšanas brokere, tika noslepkavota savā darbavietā Kandavas autoostā»; «Vīrietis, 64, elektrisko iekārtu speciālists, gāja bojā autoavārijā»; «Vīrietis, 54, autovadītājs ekspeditors, apejot savu salūzušo kravas automašīnu, uzgāja uz šosejas brauktuves un nemanīja, ka tuvojas cita kravas automašīna, kas cietušo aizķēra un notrieca, kā rezultātā cietušais gāja bojā»; «Vīrietis, 58, kokapstrādes operators, mira, kad, veicot mežistrādes darbus, ar koka resgali saņēma sitienu krūšukurvja apvidū».

Divas galējības

Kopējo situāciju darba aizsardzībā Latvijas uzņēmumos VDI Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Agnija Murāne vērtē kā viduvēju un pēdējo pāris gadu griezumā nemainīgu - bez uzlabojumiem un pasliktināšanās. Jāpiebilst, ka situācija ir atšķirīga dažādās nozarēs un uzņēmumos. Tā, piemēram, 2013. gadā letālo gadījumu skaits būvniecībā samazinājies par 73% salīdzinājumā ar 2012. gadu.

«Darba aizsardzības jomā ir vērojamas divas galējības - vai nu darba devējs pilnībā ievēro visas prasības, vai šim jautājumam vispār nepievērš uzmanību. Vissliktākā situācija ir uzņēmumos, kuri strādā «pelēkajā ekonomikā», darbiniekus nodarbinot nelegāli. Jāuzsver, ka apdrošināšanas pabalstu par nelaimes gadījumiem darbavietās var saņemt tikai tie darbinieki, par kuriem maksāti nodokļi,» uzsver A. Murāne.

Amatpersona stāsta, ka visbiežākie darba aizsardzības pārkāpumi ir neizstrādāts darba vides risku novērtējums, darbinieku nesūtīšana uz obligātajām veselības pārbaudēm, individuālo darba aizsardzības līdzekļu neizsniegšana, kā arī darbinieku neinstruēšana par darba drošību un aizsardzību. «Darba aizsardzības pārkāpumi ir konstatēti arī birojos. Izplatītākais - darbinieku nenosūtīšana uz obligātajām veselības pārbaudēm,» stāsta VDI pārstāve.

Veselības pārbaudes

Jēkabpils celtniecības uzņēmuma PMK būvdarbu vadītājs un darba aizsardzības speciālists Arnis Putniņš, lūgts vērtēt situāciju darba aizsardzībā celtniecības nozarē, apgalvo, ka 80% nelaimes gadījumu ir vainojami paši darbinieki. «Manā praksē ir gana daudz gadījumu, kad strādnieki vienkārši nelieto tiem izsniegtos individuālos darba drošības un aizsardzības līdzekļus, piemēram, ķiveri. Es gan regulāri to kontrolēju uz vietas būvlaukumos, taču visiem klāt stāvēt nevar. Tāpat ir aizliegts, strādājot būvobjektā, īpaši uz sastatnēm, klausīties mūziku ar austiņām vai runāt pa mobilo telefonu. Diemžēl šos aizliegumus darbinieki mēdz pārkāpt. Lai gan tie ir reti gadījumi, tomēr ir darbinieki, kas pamanās strādāt būvlaukumā alkohola reibumā,» atklāts ir A. Putniņš.

Viņš arī norāda, ka liela problēma ir obligātās veselības pārbaudes, kur ne vienmēr tiek atspoguļotas visas darbinieka kaites, piemēram, dažādas sirds slimības. Jāpiebilst, ka fiziski smagos darbos, kas reizēm mēdz būt saistīti ar atrašanos augstumā vai pazemē, objektīvs vērtējums par darbinieka veselības stāvokli ir īpaši svarīgs.

Likumsakarīgi, ka A. Putniņa teiktajam, ka 80% nelaimes gadījumu vainojami paši darbinieki, nepiekrīt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības eksperts Ziedonis Antapsons, kurš uzsver, ka galvenā atbildība par darba aizsardzību gulstas uz darba devēja pleciem. «Es neapgalvoju, ka nav gadījumu, kad paši darbinieki kaut ko pārkāpj, tajā pašā laikā darba devēja pienākumos ir arī darba aizsardzības uzraudzība un kontrole. Ja kāds darbinieks būvlaukumā ir bez ķiveres, būvuzraugam tas ir jāpamana. Atbildība par nelaimes gadījumiem darbavietās ir jādala uz pusēm gan darbiniekam, gan darba devējam, jo strādājošie ir ļoti neinformēti par darba aizsardzību, tas ir jāzina darba devējam,» pārliecināts Z. Antapsons.

Tematiskās pārbaudes

Lai uzlabotu situāciju ar darba aizsardzību uzņēmumos, VDI regulāri rīko tematiskās pārbaudes. Pērn tāda notika transporta un uzglabāšanas nozarē. Savukārt šā gada rudenī tika pārbaudīti vismaz 100 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu uzņēmumu, koncentrējoties uz paslīdēšanas un paklupšanas nelaimju gadījumiem. Noskaidrots, ka 48% uzņēmumu nav veikti pasākumi darbinieku paslīdēšanas un paklupšanas riska novēršanai.

«Tie ir galvenais nelaimes gadījumu iemesls visās tautsaimniecības nozarēs - no rūpniecības līdz biroja darbam - un cēlonis 24% no visiem nelaimes gadījumiem darbā Eiropas Savienībā. Šādi nelaimes gadījumi var notikt ar jebkuru neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai fiziskās sagatavotības, taču diemžēl nereti darbavietās to neuztver kā nopietnu risku, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumus ar smagām sekām un prasa ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju. Arī Latvijā 2013. gadā visbiežāk (37%) nelaimes gadījumus darbā izraisīja paklupšana, aizķeršanās, paslīdēšana,» vēsta VDI informācija.

Kopumā šogad notikuši 233 nelaimes gadījumi, no tiem letāli - 52, smagi - 181. Jāatgādina, ka darbinieki, kuru darbavietās ir neapmierinoši darba apstākļi un tiek pārkāptas darba aizsardzības normas, var zvanīt uz VDI anonīmo uzticības tālruni 67 312 176.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Nelaimes gadījumi darbavietās

Latvijā 2013. gadā katrās 13 dienās viens nodarbinātais gājis bojā nelaimes gadījumā darbā. Pasaulē ik pēc 15 sekundēm nomirst darbinieks nelaimes gadījumu vai arodslimību rezultātā.
2014. gadā Latvijā 52 letāli gadījumi, izmeklēti - 17.
Nodarbinātie bieži tiek atrasti darbavietā miruši dažādu vispārēju slimību dēļ. 2013. gadā darbavietās nomira 36 darbinieki, kuru nāve nebija saistīta ar tiešu darba vides riska faktoru iedarbību, savukārt šogad darbavietās atrasti miruši jau deviņi darbinieki (izmeklētajos gadījumos).
30% nelaimes gadījumu vainojama slikta darba organizācija, 27% - pats darbinieks, 18% - ceļu satiksmes negadījumi.
Vidējais bojāgājušā darbinieka vecums ir 49 gadi.
Pēc Starptautiskās darba organizācijas aplēsēm, 4% no pasaules gada IKP tiek zaudēti arodslimību un nelaimes gadījumu darbā rezultātā, tie ir 490 miljardu eiro lieli zaudējumi. Latvijā zaudētā summa ir 14,3 miljoni eiro.
Nelaimes gadījumos darbavietās cietušie var saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstus, ja iestājusies pārejoša darba nespēja vai darbspēju zaudējums.
Avots: VDI, VSAA

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?