Pagaidām neviens rīkojums par studenta eksmatrikulāciju jeb izslēgšanu no Latvijas Universitātes (LU) par plaģiātismu nav izdots, stāstīja LU pārstāve Ilona Vilcāne. «Tas nozīmē, ka nopietni plaģiātisma gadījumi šogad pagaidām nav konstatēti. Tiesa, jāņem vērā, ka diplomdarbu aizstāvēšana LU vēl turpinās,» norādīja I. Vilcāne.
«Plaģiātismu pamatā konstatē pasniedzējs, darba vadītājs vai recenzents. LU Sociālo zinātņu fakultātē jau vairākus gadus papildus tiek izmantota speciāla programma, lai pārbaudītu darbus, vai tajos nav atrodamas plaģiātisma pazīmes. Tiek salīdzināti kursadarbi, diplomdarbi ar iepriekšējo gadu darbiem; ja programma konstatē vienādu tekstu, pasniedzējs izvērtē, pārrunā ar studentu un pieņem lēmumu, vai darba daļa ir vai nav plaģiāts. Parasti fakultātē ir daži gadījumi gadā, kad tiek konstatēts, ka kāda daļa no studenta darba ir uzskatāma par plaģiātu. Šajā gadījumā parasti studenta darbs netiek pieņemts,» atzina I. Vilcāne. Vienotas statistikas par plaģiātisma gadījumiem LU nav, norādīja LU pārstāve.
Rīgas Stradiņa universitātē šogad nav konstatēti plaģiātisma gadījumi studiju noslēgumu darbos, taču ir gadījumi, ka to konstatē studiju regulārajos darbos, piemēram, kopsavilkumos, referātos. Šādu gadījums skaits ir lielāks pirmajos kursos, bet, tuvojoties studiju noslēgumam, tas jau ir sastopams reti, jo studenti apzinās pārkāpuma nopietnību, turklāt cenšas paši veidot korektas un akadēmiskajā un profesionālajā karjerā izmantojamas publikācijas. «Pirmā kursa studenti ļoti plaši mēģina izmantot internetā jau pieejamos referātus, tādēļ aicinām jau vidusskolās daudz stingrāk kontrolēt skolēnu rakstu darbus, skaidrojot, kas ir plaģiāts un cik lielu negodu pieķertajam plaģiatoram var nākties piedzīvot,» aicina RSU rektors profesors Jānis Gardovskis.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību prorektors Arnis Mugurēvičs atzina, ka LLU šajā mācību gadā konstatēts viens plaģiātisma gadījums. «Mūsu augstskolā izstrādātie darbi tiešām ir ļoti individuāli un specifiski, tādēļ ir grūti un praktiski neiespējami izmantot citu studentu darbus. Visbiežāk ar plaģiātismu nodarbojas sociālo zinātņu un ekonomikas programmu studenti, jo šie materiāli ir daudz brīvāk pieejami internetā. Mācībspēkiem būtu aktīvāk jāseko līdzi internetā pieejamo darbu plūsmai, bet tas ir ļoti laikietilpīgs process,» norāda A. Mugurēvičs.
Kā atzina aptaujāto augstskolu pārstāvji, arī pērn bija līdzīga situācija un tika konstatēti tikai pāris plaģiātisma gadījumu. Kopumā šajā akadēmiskajā mācību gadā augstāko izglītību Latvijā iegūs vairāk nekā 10 000 jauno speciālistu.