Tomēr vēl rudens nebija sācies, kad Krievijas ieviestais embargo daudziem ES dalībvalstu ražojumiem pamatīgi ietekmēja Latvijas biznesa vidi, it īpaši pārtikas ražošanas nozari, un spēcīgi skāra tos uzņēmējus, kuri biznesa pamatā bija likuši eksportu uz Krieviju.
Ukrainā gruzdošie nemieri un Krievijas embargo šā gada otrajā pusē Latvijas biznesa vidē atkal atmodināja nedrošību, kas bija pagaisusi 2008.-2009. gada krīzes pārvarēšanas periodā. Tomēr, ieklausoties uzņēmēju teiktajā, izrādās, ka situācija nebūt nav tik nepārprotama. Dažiem reakcija uz sankciju sašūpoto eksporta tirgu tiešām robežojās ar histēriju - ražošanai gals klāt, biznesam beigas, viss sabrucis. Savukārt citi uzņēmēji uz šādu emocionālu reakciju raugās ar racionālu skepsi, norādot, ka Krievijas tirgus nestabilitāte jau gadiem visiem bijusi zināma, un apgalvojot, ka sen iemācījušies nepaļauties tikai uz vienu eksporta tirgu, vienalga, kurā debesu pusē no Latvijas tas atrodas. Turklāt izrādās, ka Ukrainas-Krievijas konflikts daudzus Latvijas uzņēmējus pamudina īstenot iepriekšējos, mierīgākajos gados vīziju līmenī apsvērtos jaunu eksporta tirgu apgūšanas plānus un mērķtiecīgi izvērst sadarbību ar aizvien plašāku ārvalstu biznesa partneru loku. Kā viens no piemēriem te ir tranzīta nozare - ne dzelzceļa, ne ostu darbības rādītāji par būtisku kravu apjoma kritumu neliecina. Tādējādi patlaban šķiet - daudzās grūtībās un globālajā krīzē rūdītā Latvijas uzņēmējdarbības vide, pārvarot Krievijas sankciju radīto šoku, ieguvusi jaunu pieredzi un nostiprinās inovatīvus sasniegumus.
Jāatceras arī, ka starptautisko sankciju aizsākums mūsu valstī ar jaunu sparu aktualizēja patriotismu preču izvēlē - gan tirgotāji, gan pircēji tiecās izdarīt izvēli par labu Latvijas ražojumiem. Varētu cerēt, ka patriotisms pirkumu izvēlē saglabāsies arī turpmāk un neatkarīgi no jebkādām sankcijām, tā stiprinot pašmāju ražošanu.
Samērā veiksmīgs 2014. gads izskatās, raugoties uz iedzīvotāju ienākumiem. Vidējā alga mūsu valstī aug - lai arī ne strauji, lai arī ne visās jomās strādājošajiem, tomēr statistikas dati pierāda, ka daudzviet algu kāpums nav noliedzams. Te gan jāpiebilst, 2008.-2009. gada krīze skolojusi ne tikai uzņēmējus, bet arī sabiedrību kopumā, tāpēc trekno gadu bezrūpīgo naudas tērēšanas virpuli nomainījusi pragmatiska piesardzība, kas izpaužas iedzīvotāju vēlmē iespēju robežās veidot uzkrājumus, kā arī tendencē rūpīgi izpētīt pirkumu kvalitāti un atbilstību cenai, lai nekādā gadījumā nepārmaksātu.
Kas attiecas uz darba tirgu, šogad vēl asāk kļuvis redzams, ka pat vienāds darba meklētāju un vakanču skaits nepaglābs no bezdarba daudzus cilvēkus un neatrisinās strādājošo trūkuma problēmu ne vienā vien iestādē un uzņēmumā, jo Latvijā vēl aizvien ir novadi, kuros ar darbavietām ir ļoti bēdīgi, un ir cilvēki, kuriem nav darba tirgus prasībām atbilstošu iemaņu, bet ir arī nozares, kuras hroniski sirgst ar strādājošo trūkumu, jo nepieciešamie speciālisti izglītības iestādēs vajadzīgajā skaitā sagatavoti netiek. Izglītības iestāžu un darba tirgus ciešāku sasaisti var uzskatīt par vienu no lielākajiem 2015. gada izaicinājumiem. Tāpat kā ražotņu veidošanu vismaz dažos nomaļākajos novados.