No nākamā gada valsts budžeta projekta izriet, ka būs divi galvenie ieguvēji - drošības joma un pašvaldības. No pieejamā papildu finansējuma 122,1 miljona eiro apmērā 75% atvēlēti drošībai. Vairāku partiju vēlēšanu programmās tieši uz drošību arī bija galvenais uzsvars - šajā gadījumā politiķu vārdi saskan ar darbiem. Salīdzinājumam - tādai šķietamai prioritātei kā veselības aprūpe atvēlēta tikai desmitā daļa no kopējiem papildu izdevumiem. Savukārt finansējums pedagogu darba samaksas reformai «tiks nodrošināts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem». Tāds ir valdības reālais uzskats par šādas reformas īstenošanas varbūtību nākamgad.
Otrs ieguvējs ir pašvaldības. Valdība izlēma neturēt uzņēmēju organizācijām doto solījumu samazināt nodokļu slogu darbaspēkam. Proti, IIN likme nākamgad netiks samazināta par 1%, kā bija plānots, tas radīs 60,6 miljonu eiro papildu ieņēmumus. 80% no šīs naudas iegūs pašvaldības. Te budžeta projekts rāda, ka solījumi uzņēmējiem no politiķu puses bija vienīgi tukša runāšana.
Valsts budžeta projektam būtu jāiemieso arī valdības redzējums par valsts turpmāko attīstību. Nākamā gada Latvijas valsts budžets ir viegli analizējams no ekonomistu skatpunkta, jo tam gluži vienkārši nav nekāda sakara ar ekonomikas izaugsmi. Tieši šī redzējuma trūkums ir iemesls, kāpēc LTRK un LDDK tik asi kritizē šo budžeta projektu. Vai šis jautājums vienkārši nav svarīgs, vai politiķi uzskata, ka vēlētājiem šis jautājums nav svarīgs?
Ja vēlamies, lai cilvēki nebrauktu prom no Latvijas un mūsu valsts iedzīvotāju dzīves līmenis kaut cik pārskatāmā nākotnē pietuvotos ES vidējam līmenim, tad grūti iedomāties ko svarīgāku par ekonomisko attīstību. Var turpināt skandināt, ka IKP izaugsme 2-3% apmērā (viena no augstākajām Eiropā!) un bezdarba līmenis 10% apmērā (tuvu Eiropas vidējam!) ir veiksmes stāsts. Taču - ja viss ir tik veiksmīgi, kāpēc cilvēki brauc prom? Politiķiem labi zināms, ka viņu pašu pasūtītās aptaujas rāda, ka darba vietas, pienācīgs atalgojums un citas ar ekonomiku saistītas problēmas iedzīvotājiem ir vissvarīgākās.
Ekonomiskā attīstība nav politiķu prioritāte, jo ekonomiskās attīstības doma Latvijā ir nonākusi strupceļā. Esam iestājušies gandrīz visās prestižajās starptautiskajās organizācijās un pildām to norādījumus. Mums ir zems budžeta deficīts, samērā zems valsts parāda līmenis pret IKP, kā arī diezgan laba uzņēmējdarbības vide. Bet kāds tam visam ir rezultāts? Saskaņā ar EK pēdējām prognozēm 2015. gadā Latvijas reālais IKP pieaugs par 2,4%, ES - vidēji par 1,9%, proti, Latvija augs par 0,5% straujāk nekā vidēji ES. Taču, lai 10 gados sasniegtu 80% no Eiropas vidējā IKP uz iedzīvotāju, pieaugumam Latvijā jābūt par 2,3% straujākam. Gribas ticēt, ka mūsu valsts mērķis joprojām ir tuvināties Eiropas vidējam labklājības līmenim. Taču, lai to sasniegtu, pašreizējie izaugsmes tempi neder, tie vairāk liecina par stagnāciju.
*Domnīcas CERTUS valdes priekšsēdētājs