Arī Somijas nākamais premjerministrs Aleksanders Stubs, kurš piecu partiju koalīcijas valdības vadību pārņems nākamajā nedēļā, ir izteicies, ka gribētu panākt, lai Somija sāk pievienošanos NATO nākamā parlamenta darbības laikā no 2015. līdz 2019. gadam.
Sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka tikai piektā daļa no 5,4 miljoniem Somijas iedzīvotāju atbalsta valsts pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, taču K. Haglunds uzskata, ka šis viedoklis varētu mainīties, ja valstī, kurai ir 1300 km gara robeža ar Krieviju, notiks atklātas un godprātīgas debates par šo jautājumu. Viņš arī kritizēja tos Somijas politiķus, kas slēpjas aiz «sabiedrības viedokļa», nevis pieņem skaidru lēmumu par attiecībām ar NATO.
«Krievijai nevajadzētu būt pārsteigtai, ka kaimiņos notiek šādas debates. Viņi paši ir tās izraisījuši,» teica ministrs, pieminot gan Krievijas karu ar Gruziju 2018. gadā, gan tās rīcību Ukrainā. «Lai gan Krievija pašlaik tieši neapdraud Somiju, tā ir iepriekš neparedzama.»
Krievijai gan neesot iemesla baidīties no Somijas dalības NATO. «Somijas dalība NATO nebūtu drauds nevienam. Ja nu ir kāda starptautiska kopiena, kur Somija iederētos, tad tā ir NATO. Krievija gan ir zīmējusi drūmas ainas par to, kas ar Somijas biznesu notiktu, ja Somija iestātos NATO. Taču viņiem pašiem vajadzētu rūpīgāk ieskatīties spogulī. Viņi nav respektējuši pašu noslēgtās vienošanās, tieši tāpēc Krievijas kaimiņi ir zaudējuši uzticēšanos viņiem.»
Vienlaikus K. Haglunds piezīmēja, ka neatkarīgi no tā, vai Somija pievienojas NATO vai ne, tai vajadzētu katru gadu palielināt aizsardzības budžetu par 200 miljoniem eiro. Viņš esot pārliecināts, ka nākamais parlaments to palielināšot. 2012. gadā Somija aizsardzībai atvēlēja 3,1 miljardu eiro.