Kā investīciju aizplūšanas cēloņi tiek minēti valsts lēnā ekonomiskā izaugsme, reformu neesamība, it īpaši nesakārtotajā uzņēmējdarbības vidē, iespējamais energoresursu cenu kritums, kā arī neveiksmīgi izvēlētais laiks, kad uzsākt pāreju uz pilnīgu atteikšanos no rubļa kursa atbalstīšanas. (Jāapgādina, ka šim brīdim jāpienāk līdz ar nākamā, 2015. gada sākumu, ja vien plāni netiks mainīti.) Tāpat neveiksmīga bija Krievijas centrālās bankas politika, vispirms liekot saprast, ka tā neveiks valūtas intervences, bet beigās tomēr iejaucoties, lai neļautu rubļa kritumam kļūt pārāk straujam.
Kamēr vairāki ekonomikas analītiķi uzskata, ka minētos trūkumus nespēj līdzsvarot pat Krievijas pozitīvā kārtējo norēķinu bilance, ievērojamās valūtas rezerves, kā arī faktiska budžeta deficīta un valsts ārējā parāda neesamība, citi, galvenokārt gan pašā Krievijā, ir noskaņoti daudz optimistiskāk.
Piemēram, tiek norādīts, ka būtisks iemesls, kādēļ gandrīz apstājusies valsts ekonomiskā izaugsme, vienkārši ir «bedre» starp diviem investīciju posmiem. Vairāki vērienīgi investīciju projekti, piemēram, Soču olimpiskajās spēlēs un Krievijas veidotā cauruļvadu sistēma, kas orientēta Ķīnas virzienā, ir noslēgušies, bet nākamie, kas saistīti ar Pasaules kausa finālturnīru futbolā un vērienīgu reģionālās attīstības un transporta infrastruktūras pilnveidi, pagaidām vēl nav sākušies.