Pazudušo saraksti
Glābēju komandu otrdien papildināja Nīderlandes speciālisti. Viņus pieaicinājusi itāļu kompānija Costa Crociere, kurai pieder avarējušais kuģis. Prāmja sānos ar kontrolētām eksplozijām izspridzinātas ejas, lai piekļūtu nosprostotajām vietām. «Tagad mums būs vieglāk piekļūt dažādiem pulcēšanās punktiem kuģī, kuros, šķiet, varētu būt lielākas izredzes kādu atrast - dzīvu vai mirušu,» uzsvēruši glābēji.
Operācijā iesaistītās krasta apsardzes nirēju komandas vadītājs Rodolfo Raiteri neslēpa, ka situācija kuģa iekšienē ir katastrofāla. «Tas ir ļoti sarežģīti. Koridori ir aizsprostoti, un nirējiem ir grūti tiem izpeldēt cauri.»
Pagājušās nedēļas traģēdija prasījusi vismaz 11 dzīvību. Lai gan pirms tam ziņots, ka bez vēsts pazuduši 16 no 4229 cilvēkiem, kas atradās uz kuģa, otrdien meklējamo rindas papildināja līdz 29. Pieci no tiem jau atrasti miruši.
Itāļu laikraksts La Stampa brīdina, ka esot vēl cits - slēptais - saraksts, kurā kā bezvēsts pazudušas norādītas 40 personas. Vara to neapstiprina, taču nenoliedz, ka pazudušo skaits var pieaugt.
Itālijas vides ministrs Korrādo Klini uzsvēra, ka glābšanas darbus apdraud turpmākajās dienās gaidāmā laikapstākļu pasliktināšanās, kas palielina ekoloģiskās katastrofas draudus. Valstī izsludinās ārkārtas stāvokli, lai operācijai novirzītu papildu līdzekļus. «Ārkārtas stāvoklis jāizsludina,» intervijā telekanālam Canale 5 uzsvēra ministrs, «lai novērstu iespējamību, ka jūrā noplūst vairāk nekā divi tūkstoši tonnu tvertnēs uzglabātās degvielas.»
Pieaicinātie Nīderlandes speciālisti brīdina, ka degvielas izvešanai būs nepieciešamas no divām līdz četrām nedēļām.
Kapteinis aizbēga
Izmeklētāji otrdien nopratināja 52 gadus veco kapteini Frančesko Sketīni, kuru apsūdz par cilvēku nogalināšanu, kuģa avārijas izraisīšanu, kā arī prāmja pamešanu vēl pirms evakuācijas beigām. Izmeklētāji domā, ka avāriju izraisījusi nepieļaujama kapteiņa kļūda. Viņš apzināti novirzījies no kursa, lai pietuvotos salai un tādā veidā pasveicinātu saliniekus.
Kuģim bijusi tradīcija pietuvināties Džiljo salai, lai šādi godinātu uz salas dzīvojošo apkalpes locekļu ģimenes. «Kuģis nepārprotami pienāca par tuvu,» oficiantu nodaļas vadītāja tēva Antonello Tjevoli teikto citējis The Daily Telegraph.
F. Sketīni sev izvirzītās apsūdzības noliedzis, uzsverot, ka kuģi pametis pēdējais. Viņš arī aizbildinās, ka kartē neesot atzīmēta klints, uz kuras piektdienas vakarā uzskrēja kuģis.
«Kapteinis atrodas ļoti sarežģītā situācijā, jo mēs esam gana droši, ka viņš pameta kuģi jau tad, kad daudzi pasažieri vēl gaidīja, kamēr tiks evakuēti,» uzsvēra prokurors. Kapteinim draud cietumsods uz laiku līdz 15 gadiem.
Pret kapteini liecinājuši daudzi pasažieri un apkalpes locekļi. Arī itāļu masu medijos pārpublicētie materiāli no «melnās kastes» vēsta, ka kapteinis aizbēdzis no prāmja. «Pa trepēm uz kuģa priekšgalu kāpj lejup cilvēki. Ej atpakaļ pretējā virzienā, ej atpakaļ uz kuģi un pasaki, cik daudz tur ir cilvēku!» krasta apsardze vairākkārt uzsaukusi kapteinim, kurš tā arī nepakļāvās aicinājumam atgriezties savā vietā.