Pensijā aizgāju, kad man bija 65 gadi. Vispār jau Lietuvā var pensionēties no 60 gadu vecuma, taču pusgadu vienmēr pieliek. Piemēram, ja šogad aiziesi pensijā, pieliks klāt vēl pusgadu. Ja iesi pensijā pēc diviem gadiem, klāt nāks vēl gads. Tādējādi par pusgadu tiek palielināts pensijas laiks. Taču es uzskatu, ka pensijā jāiet tad, kad ir jāiet pēc likuma. Lietuvā strādājošais pensionārs dabū mazliet mazāku pensiju, un es uzskatu - pensionāram strādāt nav vērts. Katram ir savs laiks. Pensionāram jāiet pelnītā atpūtā un jāatrod šajā vecumā sava vieta dzīvē. Domāju, ja jau vairākus gadu desmitus cilvēks nostrādājis un neko savām vecumdienām nav nodrošinājis, tad tie daži gadi, ko vecumā pavada strādājot, neko neatrisinās. Neko tur neizstrādāsi, bagātāks nekļūsi un gudrāks arī ne. Tikai paliksi vecāks un slimāks.
Jaunie grib strādāt, un šī iespēja jādod jaunajiem, to vajadzētu saprast visiem. Turklāt mans uzskats, ka nauda itin neko nenozīmē. It kā jau mēs strādājam naudas dēļ, protams, neviens jau nestrādā citu motīvu vadīts, tomēr vecumdienās tas nav tā vērts. Ir jādomā jaunībā, kā dzīvosi vecumdienās.
Mēs ar vīru iztiekam no pensijas, nevienam palīdzību neprasām. Jāiztiek ir! Mums nav nekādu noguldījumu, ietaupītu līdzekļu vecumdienām, bet es par to daudz nepārdzīvoju. Arī nekādiem bonusiem, atlaidēm un reklāmām neticu - dzīvoju, kā man iznāk. Galvenais, turēties kopā un rūpēties, lai bērniem un radiniekiem iet labi.
Neteikšu, ka Lietuvā vai Latvijā būtu labāka vai sliktāka situācija. Latvieši, atbraucot pie mums, saka, ka labāk dzīvojam mēs, man citreiz šķiet, ka labāk dzīvo latviešu pensionāri, bet tās situācijas kopumā līdzīgas. Varbūt igauņi labāk dzīvo. Man brālis dzīvo Liepājā, un es jau redzu, kā ir - nav slikti. Protams, mēs gribētu tāpat kā ārzemnieki kaut kur aizbraukt, kaut ko redzēt, izklaidēties, bet tas jau ar mūsu pensiju nav iespējams. Atliek tikai prātīgi dzīvot, un viss. Gribētos kaut vai laimēt loterijā - to mēs vienmēr spēlējam, bet neko nelaimējam.
Kauņā mēs esam latviešu bariņš, pulcējamies Kauņas latviešu klubā Daugava. Esmu no jaunākajām - pārējie mūsu draugi ir ap 75-86 gadus veci. Ļoti grūti tos jaunos piesaistīt, pat manus ģimenes locekļus, viņiem biedrībā nav interesanti. Bet man patīk - dzirdu latviešu valodu, un tas man ir galvenais.