Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs
Rīgā 0 °C
Slapjš sniegs
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Sudraba: Ja man piedāvās, valdību nevadīšu

Nāk vēlēšanas un svētdien kārtējo reizi teicāt, ka jūs neesat premjera amata kandidāte. Kāda ir patiesība - vai partijas nav jūs uzrunājušas, vai jūs visiem politiskajiem spēkiem esat atteikusi?

Ja labu laiku atpakaļ bija periods, kad varbūt veidoja vēlēšanu sarakstus vai tapa jaunas partijas, tad interesējās par manu vēlmi iesaistīties un uzrunāja. Taču, ja runājam par pēdējiem mēnešiem, kad visas partijas ir nominējušas savus premjera kandidātus, tad absolūti neviena no tām vismaz pēdējos mēnešos mani nav uzrunājusi, lai es kļūtu par kādas partijas premjera kandidāti.

Tad jūs neredzat nekādu kombināciju, pie kuras jūs tuvāko četru gadu laikā varētu piekrist uzņemties valdības vadīšanu?

Tā kā uzdodat jautājumu par tuvākiem četriem gadiem, kas var notikt, par to es šajā brīdī atturos atbildēt. Varu atbildēt, ka noteikti es neredzu nekādu iespēju, ka es varētu vadīt valdību. Pat ja tādi piedāvājumi nāktu, noteikti atteiktos to darīt tagad, tūlīt pēc vēlēšanām.

Kādēļ jūs neredzat iespēju vadīt valdību?

Valdības vadīšana nav nekāds tehnisks darbs, tā nav tehniska funkcija. Turklāt tas nav viena cilvēka, bet komandas darbs, kas Latvijas apstākļos strādā roku rokā ar politisko pārstāvniecību parlamentā. Tā nav tikai cilvēku uzaicināšana darbā, bet noteiktas programmas realizācija. Visas politiskās partijas šobrīd startē vēlēšanās ar kādu noteiktu politisko piedāvājumu, līdz ar to arī ar savu gribu un vēlēšanos kādu noteiktu politiku realizēt. Varbūt var uzaicināt cilvēku, kurš tad automātiski vai mehāniski izpildīs kaut kādu politisko pasūtījumu. Es katrā gadījumā neesmu tas cilvēks. Ja es atbildu par kādu darbu, tad es par to atbildu arī saturiski, gribu panākt kādu rezultātu un tad arī rēķinos un domāju, ar kādiem cilvēkiem kopā strādāšu.

Jūs saista ar Saskaņas centru.

Iespējams, kāds spēlējas vai grib iegūt popularitāti vai diskreditēt.

Vai vispār nav nekādu priekšnoteikumu, lai jūs varētu iet politikā par premjeru?

Tagad nav. 2012. gadā man būs kaut kas jādara, ja ne šajā valstī, tad citur, jo man jau izskan piedāvājumi starptautiskā līmenī.

Kāds jums gan kā valsts kontrolierei, gan kā cilvēkam, kurš savulaik Finanšu ministrijā reāli vadīja valsts budžeta izstrādi, ir vērtējums par to, ko partijas šobrīd ir spējušas piedāvāt valsts budžeta jomā?

Partiju programma nav konkrētas darbības programma, no kā var izsecināt, ko konkrēti partijas darīs. Tas vairāk ir uzrakstīts dokuments vēlamā valodā noteiktai vēlētāju auditorijai, uz ko partijas vairāk orientējas. Līdz ar to šajos dokumentos ieraudzīt budžeta piedāvājumu…, tur jau tāds neeksistē. Tur ir atsevišķi apsolījumi, uzstādījumi, ko mēs noteikti nedarīsim vai ko darīsim. Tā nav kopēja darbības programma.

Tomēr publiskajā telpā pietiekami daudz politiķiem jautāts, kā viņi konsolidēs nākamā gada budžetu.

Es neesmu dzirdējusi nekādu atbildi uz jautājumu, kā notiks budžeta konsolidācija. Tās ir ļoti vispārīgas frāzes. Saka, ka noteikti nesamazinās pensijas, bet neatbild uz jautājumu, kā tad tiešām notiks tā budžeta konsolidācija. Ir frāzes, ka cīnīsies ar ēnu ekonomiku, stimulēs ekonomiku un ražošanu, bet ir jautājums, kas konkrēti tiks darīts un ko paspēs izdarīt nākamgad.

Kādā virzienā jūs ieteiktu skatīties cilvēkiem, kam būs jāuzņemas politiskā atbildība par nākamā un aiznākamā gada budžetu ar visām apjomīgajām konsolidācijām?

Redzu tikai vienu virzienu - valstij ir jāattīsta ekonomika. Ir vajadzīgas darba vietas. Kamēr domāšana būs tajā virzienā, ko nedarīt vai ko darīt mazāk, mums nekāda attīstība nav iespējama. Mēs esam ļoti maza valsts, arī ar daudzām priekšrocībām. Mūsu ģeogrāfiskā situācija ir tāda, ka mums ir jādara maksimāli viss, kā vairāk caur mūsu teritoriju virzīt visu preču un pakalpojumu plūsmu, kā varam izmantot tos dabas resursus, kas mums ir. Pirmajai domāšanai jāiet tajā virzienā, kā maksimāli šeit stimulēt ekonomisko aktivitāti.

Vai, jūsuprāt, valsts budžetā vairs nav tādu neapzinātu rezervju vai kaut kas, no kā varētu atteikties, kur varētu saimniekot efektīvāk, tā ietaupot?

Nedomāju virzienā, ko nedarīt, bet kas ir jāizdara, un tad pret to, kas ir jāizdara, skatīties, no kā var atteikties. Varbūt līdzekļu ziņā ir maz, no kā var atteikties. Varbūt var darīt citādāk. Piemēram, lasīju, ka uzņēmējiem neveicas ar ES naudas apguvi un, lai šo naudu nezaudētu, labāk pārdalīt bezdarba aktivitātēm. Šķiet, tā ir ļoti primitīva pieeja lietām. Jā, viss ir svarīgi, nauda jau paliks šeit, valstī, pat ja izmaksās stipendijās. Īsu brīdi cilvēkiem būs palīdzēts, viņiem būs iedoti kaut kādi līdzekļi iztikai. Tomēr tā vietā, lai domātu, kāpēc šie projekti nestrādā, kas par problēmām uzņēmējiem, un pārskatītu tos nosacījumus, ar kādiem uzņēmēji saņem naudu, tiek iets vieglākais ceļš, izmaksājot naudu bezdarbniekiem. Tas ir īstermiņa risinājums.

Šobrīd dzirdam viedokli, ka 6% budžeta deficīts nākamgad ir par mazu un ka varbūt ir jārunā aizdevējiem par lielāku budžeta deficītu. Kādu pieeju jūs atbalstāt - stingras fiskālās politikas vai arī, ka budžeta deficīta rāmjiem jābūt elastīgākiem?

Loģiski, ka ir jādara viss, lai mūsu parādi būtu mazāki. Taču viss sākas ar to, kāda ir mūsu izpratne, mūsu ekonomiskā un politiskā programma, ko mēs gribam izdarīt. Varbūt ir divus gadus liels deficīts, bet tikai tāpēc, ka mums ir nepieciešams investēt līdzekļus ekonomikas stabilizēšanai, pasākumiem, kas radītu masveidā darba vietas, kas pēc tam ļautu ļoti strauji to deficītu samazināt. Nu nevar skatīties uz deficītu atrauti no visas ekonomiskās un politiskās darbības. Tā ir lielākā kļūda - ja redz budžetu tikai matemātiski.

Tas, ko jūs piedāvājat, ir lielāks budžeta deficīts, samazināti nodokļi, lai uzņēmēji attīstītos un būtu vairāk darba vietu?

Ja man tagad prasītu, kāda būtu mana šā brīža ekonomikas programma, man tādas šobrīd nav. Es pie tās neesmu strādājusi, jo man ir savi darba pienākumi, ko darīt šeit Valsts kontrolē. Es runāju par savu izpratni un domāšanu. Stāstu vairāk par savu pieeju, kā es to darītu. Tad ir jārēķina viss. Pirmkārt, jādomā par to, kas šeit ir jāizdara, lai būtu darba vietas, lai nebūtu ēnu ekonomikas, lai šeit nāktu investori, kas ir gatavi pārcelt savu ražošanu uz šejieni, varbūt atvērt jaunu ražotni. Viss, kas viņiem ir nepieciešams, ar ko mēs varam konkurēt. Infrastruktūra viņiem jāizveido, lai viņi te varētu strādāt un attīstīties. Droši vien nodokļi ir viena no būtiskām konkurējošajām politikām.

Klausoties jūsu atbildes, radies priekšstats, ka jūs atbalstītu Par labu Latviju! vai Saskaņas centra idejas. Viņi ir par zemākiem nodokļiem, nav par to, ka budžeta deficītam obligāti jābūt 6%.

Tā jau nevar, ja visu laiku redz, kā kaut ko mazināt. Nezinu, cik kuram tie ir saukļi un ko viņi reāli darīs pēc 3. oktobra vai nosacīti 5. novembrī.

Kas liek jums domāt, ka varētu būt otrais krīzes vilnis, par ko jūs esat izteikusies?

Skatos, kas notiek mikrolīmenī, arī ASV nekustamā īpašuma tirgus uzrāda lejupejošas tendences, saistu, kas notiek globālā līmenī. Ja skatāmies, kas notiek mikrolīmenī, tad - kas noticis 2010.gadā, kur tērēti budžeta līdzekļi? Tērēti īstermiņa naudas plūsmai, maksāts pabalstos, bezdarbnieku stipendijās. Aktivitātēs, kur cilvēkiem šobrīd iedoti naudas līdzekļi. Naudas plūsma darījusi labu darbu īstermiņa ekonomikai, cilvēki ir ēduši, maksājuši, kaut ko pirkuši, bet tas nav radījis neko paliekošu. Oficiālie bezdarba rādītāji samazinās, bet reāli jau tie nesamazinās. Viena daļa cilvēku aizbrauc projām, turpina aizbraukt. Nekas vietā nav radīts, nekāds pieprasījums nav radīts, lai kaut ko pārdotu iekšējā tirgū. Kādi uzņēmumi cīnās, mēģina atrast lielāka noieta eksporta tirgus, Tas nozīmē - uzturēt savu ražošanu, nedaudz to paplašināt, bet tas ir ļoti niecīgi. Naudas pabalstiem un stipendijām būs vēl mazāk.

Intervēju cilvēkus, kurus pieņemt darbā. Vieni ilgstoši ir bez darba, citi, kas strādā privātā sektorā, saprot, ka samazinās ieņēmumi un uzņēmums drīz var nepastāvēt. Pat ne mazi, ja strādā 200 cilvēku. Salīdzinu un redzu, kuri ir bijuši īstermiņa risinājumi.

Pret lielākā valsts uzņēmuma Latvenergo bijušajām amatpersonām ir ierosināts kriminālprocess par iespējamām koruptīvām darbībām. Vai VK plāno kādu papildu revīziju šajā uzņēmumā, lai saprastu, kas tur varētu būt noticis?

Par tām darbībām, par kurām ierosināts konkrēts kriminālprocess, paralēli neveiksim nekādas pārbaudes. Par to, kādas revīzijas ieplānot nākamajā gadā, lemsim nākamgad martā, jo līdz aprīlim veiksim finanšu revīzijas, lai maksimāli ņemtu vērā varbūt visas izmaiņas pēc vēlēšanām, kādas ir struktūru izmaiņas, skatoties arī, kādi ir politiskie uzstādījumi un kāds izskatās 2011. gada budžets. Noteikti nākamajā gadā plānosim revīzijas arī konkrētās valsts kapitāla sabiedrībās. Vai tas būs Latvenergo, šobrīd atturos atbildēt.

Jaunais ģenerālprokurors nav izrādījis interesi par VK darbu, bet Jānis Maizītis savā laikā izteicās, ka VK ziņojumi bieži vien nedod pamatu ierosināt kriminālprocesu vai novest to līdz tiesai, jo lietoti tādi jēdzieni kā neefektīva, neracionāla, nesaimnieciska apsaimniekošana. Par ko īsti krimināltiesiskā izpratnē likums nerunā?

Prokuratūrai sūtām to savu revīziju rezultātus, kur saskatām nelikumības. Piemēram, Jūrmalas gadījumā, ja Ministru kabineta noteikumi paredz, kāda ir minimālā likme, kāda jāpiemēro iznomājot. Ja tā netiek piemērota, tad tas ir nelikumīgi. Mēs prokuratūrai sūtām ziņojumus par nelikumīgām rīcībām, kur pārkāpti normatīvie akti, līdzekļi nav iegūti vai tērēti neatbilstoši. Tas, ko dara VK, ir citas revīziju metodes. Izmeklēšanā jāpierāda konkrētā cilvēka vainas pakāpe, bet mēs pārbaudām darbību atbilstību normatīviem aktiem, ja redzam, kā pārkāpumu. Kur pamats aizdomām par neefektivitāti vai neracionālu rīcību, mēs vēršam prokuratūras uzmanību, saprotot, ka likumdošana ir tā izveidota, ka visas darbības veidotas uz procesiem, nevis uz rezultātu. Tāpēc ir mūsu priekšlikumi, lai maksimāli sasaistītu naudas tērēšanu ar rezultātu sasniegšanu, lai būtu atbildība par konkrēto rezultātu.

Vai esat izlēmusi, par ko balsot?

Par 90% jā, pēc principa - mazākais ļaunums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?