Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) savukārt arī svinīgajā uzrunā nevairījās kritizēt partiju «iekšējās cīņas, politiskās klaunādes un savstarpējās izrēķināšanās, kas nenes labumu tiem, kas jūtas uzvarētāji». Viņasprāt, tas mazina tautas ticību partijām.
Valsts proklamēšanas 97. gadadiena bija iespēja cilvēkiem satikties un priecāties šīs dienas pasākumos. Svētkos iedzīvotājus pulcē ne tikai salūts, bet arī Nacionālo bruņoto spēku parāde Daugavmalā, uz kuru šogad varēja paraudzīties citām acīm, ņemot vērā, ka drošība ir viena no valsts prioritātēm. Lietus dēļ gan izpalika lidmašīnu dalība parādē.
Valsts svētkos Latvijas iedzīvotājus uzrunā ne tikai Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja, bet ekumēniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā - arī evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Visu teiktajā dominēja temati, kas aktuāli pasaulē, Eiropā un Latvijā, ieskaitot bēgļu krīzi, kā arī valsts varas atbildību. Taču katrs uz to paraudzījās citādi. Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece centās pieminēt teju visu, kas aizvadītajā gadā bijis redzamākajos ziņu virsrakstos, un atšķirībā no saviem priekšgājējiem runā necentās ievērot politisko neitralitāti. I. Mūrniece uzsvēra arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK politiskās nostādnes. Savukārt arhibīskaps J. Vanags dievkalpojumā bija izvēlējies runāt vienkārši, tā teiktais, iespējams, paliks cilvēku atmiņā un liks par to padomāt.
«Integrācija ir valsts drošības jautājums. Un integrācija nav iespējama sabiedrībā, kurā sašķeltība tiek mākslīgi uzturēta kopš bērnības,» sacīja I. Mūrniece. Migrācija Eiropā viņai atgādinājusi arī par Latvijas valsts integrācijas kļūdām. Arhibīskaps J. Vanags savukārt runāja par izjūtām Daugavmalā 11. novembrī. Tas bijis pacilājošs notikums, uz kuru atnākuši daudz jaunu cilvēku un ģimeņu ar bērniem. «Tikai vienas lietas man tur pietrūka - krievu valodas. Varbūt man vienkārši nelaimējās, bet es būtu priecājies sastapt ļaužu pulciņus, kas sarunājas krieviski,» sacīja J. Vanags. Tad viņam ienācis prātā, ka nākamgad uz Lāčplēša dienas un 18. novembra pasākumiem varētu uzaicināt kādu krievu paziņu, draugu nepilsoni un nosvinēt šos svētkus kopā. Viņš aicināja atrast draugus starp krievvalodīgajiem «un kopā apskaut māti Latviju». Ģimene bija arhibīskapa sprediķa vadmotīvs, kurā viņš aicināja valsts varu katrā lietā būt kā gudriem, gādīgiem un mīlošiem vecākiem, «tad arī tauta labāk varēs atzīt, ka valsts vara patiesi ir Dieva kalpone viņas labā».
Valsts prezidents un Saeimas spīkere runāja arī par valsts drošību. R. Vējonis uzskata, ka labākā garantija drošībai ir spēja atbalstīt līdzcilvēkus, uzmundrināt citam citu, neskaust, godprātīgi strādāt un cienīt valsts pamatvērtības. «Mums reizēm joprojām ir grūti pateikt citiem labus vārdus. Paužot prieku par Latvijas cilvēku veiksmēm, mēs dažkārt jūtamies neveikli,» atzina R. Vējonis. I. Mūrnieces skatījums uz šo tematu bija skarbāks. Svinīgajā sēdē spīkere sacīja: «Valsts drošība - tie esam mēs paši. Mūsu banku sistēmas higiēna, enerģētiskā drošība, naudas plūsmas. Jautāsim sev - vai atklāti atzīstam, ka par nezināmas izcelsmes naudu var tikt pirkta ietekme, tikt pirkta politika?» Viņa vaicāja, vai šajā kontekstā nav jāpalūkojas arī uz pusmiljonu eiro, kas «piepeši parādījušies valsts kapitālsabiedrības vadītāja rokās un kuru izcelsmi viņš nespēj pierādīt». Saeimas priekšsēde uzskata, ka valsts drošības jautājums ir arī tāds lidmašīnu iepirkums, kas saistīts ar Krievijas militārā kompleksa stiprināšanu.