Diena jau rakstīja, ka pērn Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederošā SIA Park Hotel Ķemeri uzvarēja atklātā izsolē, tomēr laikā neveica maksājumu, tāpēc zaudēja pusmiljona eiro drošības naudu, un izsole tika atzīta par nenotikušu. Savukārt 3. februārī kreditoru sapulce apstiprināja Ķemeru sanatorijas nekustamā īpašuma pārdošanu nodrošinātajam kreditoram SIA Arhiidea par 2,86 miljoniem eiro. Jau tobrīd tika runāts par pircēja «sadarbību» ar neveiksmīgās izsoles uzvarētāju, taču šonedēļ notikušajā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe jau pavisam tieši izteicās, ka «mēs pārdevām Gusakova kungam cesijas tiesības, mēs neesam reālie pircēji un Gusakova kunga vārdā nevaram runāt». Viņš arī piebilda, ka jaunajam īpašniekam esot «padziļināta interese par būvniecības procesiem, kas būtu jāveic projektēšanas jomā».
A. Kreics, komentējot procesu, pauda, ka nākotne izskatoties cerīga, tomēr no viņa teiktā arī izriet, ka investora rīcība pirkšanas procesā nav pati caurskatāmākā. «Mans pārdošanas plāns paredzēja, ka, ja izsole ir neveiksmīga, kā tas arī bija, tad man ir tiesības pārdot pēc saviem ieskatiem. Es negribēju uzņemties vienpersonisku atbildību, tāpēc arī aicināju kreditoru sapulci lemt par šo jautājumu, un tāpat jau šobrīd saņemu pārmetumus par šo pārdošanu un izvēlēto pircēju,» Dienai stāstīja A. Kreics. Tas, ka pircējs iegādājies cesijas tiesības, juridiski piešķir daudz lielākas tiesības rīkoties ar šo īpašumu, jo juridiski Park Hotel Ķemeri kļūst par nodrošināto kreditoru, bez kura jebkāda tālāka īpašuma pārdošana būtu grūti realizējama. A. Kreics uzskata, ka šāds pircēja solis nav pretlikumīgs, taču ir «gudrs juridisks gājiens». Atbilstoši pirkuma līgumam martā visai summai jābūt samaksātai, un tā nosedz kreditoru pamatprasījumus, bet ne blakus prasījumus - līgumsodiem un kavējuma naudai naudas nepietiks.
Saeimas komisijā par notikušo darījumu pauda arī bažas. Deputātam Jānim Ādamsonam (Saskaņa) šķiet, ka pirms pirkšanas līguma pretendents bija jāpārbauda Drošības policijā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā. A. Kreics uzsvēra, ka likums to neparedz un šādas pārbaudes liecinātu, ka Latvija ir policejiska valsts. Savukārt deputātei Ingūnai Rībenai (NA) bažas izraisa fakts, ka viens no Park Hotel Ķemeri valdes locekļiem Andrejs Danengiršs, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, uz 2015. gada 1. janvāri bija 12. lielākais nodokļu parādnieks valstī un piektais lielākais parādnieks starp privātpersonām - viņa nodokļu parāds ir 3,47 miljoni eiro. Uz to A. Kreics atbildēja, ka ikviens uzņēmuma īpašnieks izvēlas darbiniekus, kā nu izvēlas, un «labāk, lai šis cilvēks, kurš ir parādā valstij, nevis ubago uz ielas, bet saņem algu».
Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) arī Saeimas deputātiem apliecināja domes jau vairākkārt izteikto apņemšanos investēt Ķemeru infrastruktūrā 10 miljonu eiro. Vilnis Ķirsis (Vienotība) uzskata, ka tas ir būtisks faktors, jo, ja pašvaldība nepiekristu sakārtot apkārtējo vidi, investora nauda būtu zemē nomesta. Viņš arī uzklausījis vietējo iedzīvotāju sūdzības par Ķemeros izvietotā narkoloģijas centra klientiem, kas padara vidi «draudīgi kriminālu». G. Truksnis atzina, ka tā ir privāta iestāde, kas sniedz ārpakalpojumu Rīgas domei, kura uz Ķemeriem sūtot savus nelabvēlīgos klientus.
Vērtējot vēsturiskās ēkas pašreizējo stāvokli, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) atzīst, ka sanatorijas kultūrvēsturiskajās telpās «mikroklimats ir konstants un nav pasliktinājies». «Sliktākā stāvoklī ir vestibils. No pagrabiem ir izsūknēti gruntsūdeņi, un novērsta lietus ūdeņu iekļuve objektā,» informēja inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, kurš ēkā pabijis otrdien.
Vienlaikus Saeimas komisijā VKPAI pārstāvji aktualizēja jautājumu par negodprātīgu investoru ietekmēšanas iespējām, lai valsts varētu atsavināt grausta stāvoklī novestus arhitektūras pieminekļus, kuri nopirkti, bet netiek atjaunoti, gaidot izdevīgāku brīdi tālākai pārdošanai. Spēkā esošie likumi ļauj atsavināt īpašumu, tikai kompensējot tā vērtību, kas reāli nozīmē atpirkšanu. Taču par stingrāku sviru ieviešanu deputātiem domas dalās. Piemēram, Augusts Brigmanis (ZZS) pieļauj, ka šāda likuma norma varētu atbiedēt potenciālos pircējus.