Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Teroristi bēgļu aizsegā ieradušies Eiropā

Sērojot par pagājušajā piektdienā Parīzē notikušajiem koordinētajiem teroristu uzbrukumiem, kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 120 nevainīgu cilvēku no visas pasaules, franči un eiropieši meklē atbildi uz jautājumu: kā kaut kas tik šausminošs un necilvēcīgs varēja notikt pašā Rietumeiropas vidū pasaules spēcīgāko izlūkdienestu acu priekšā. Terora akts, kas ir asiņainākais Eiropā pēdējos desmit gados, Francijas galvaspilsētā notika desmit mēnešu pēc islāma ekstrēmistu sarīkotā slaktiņa satīriskā izdevuma Charlie Hebdo redakcijā janvārī.

Atbildību par uzbrukumiem Parīzē uzņēmusies Sīrijā un Irākā bāzētā teroristiskā organizācija, kas sevi dēvē par Islāma valsti (IS). Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš valstī izsludinājis ārkārtas stāvokli, paziņojis, ka IS rīcība ir «karadarbība» pret Franciju, kas iesaistījusies ASV vadītās starptautiskās koalīcijas gaisa triecienos IS pozīcijām Sīrijā un Irākā. Francijas premjerministrs Manuels Valss solījis, ka franči turpinās uzlidojumus.

Izmeklētāji uzskata, ka daļa no uzbrucējiem Eiropā varētu būt nokļuvuši kopā ar simtiem tūkstošu sīriešu, kuri bēg no pilsoņkara un IS zvērībām Sīrijā. Reaģējot uz to, Eiropā izskanējuši aicinājumi atteikties no atvērto robežu politikas un pārtraukt patvēruma meklētāju uzņemšanu. Turpretī Eiropas līderi mudinājuši pastiprināt cīņu ar ekstrēmismu un terorismu, neierobežojot brīvības un tiesības, uz kurām ir būvēta mūsdienu Eiropa.

Asinspirts rokkoncertā

Parīzē vietās, kur piektdienas vakarā notika teroristu uzbrukumi, arī svētdien visas dienas garumā pulcējās cilvēki, lai noliktu ziedus un pieminētu nogalinātos. Uzbrukumi, kas, pēc policijas domām, bijuši profesionāli organizēti, tika vērsti pret apmeklētājiem sabiedriskajās vietās, kur nedēļas nogalēs pulcējas daudz cilvēku, - restorānos, kafejnīcās, koncertzālē un futbola stadionā Stade de France, kur 13. novembra vakarā notika pārbaudes spēle starp Francijas un Vācijas valstsvienību.

Asiņaino uzbrukumu sērija sākās tieši pie Stade de France, kur starp vairākiem desmitiem tūkstošu futbola līdzjutēju atradās arī Francijas prezidents F. Olands un Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Uzbrucējs, kuram nebija izdevies iekļūt stadionā, uzspridzinājās netālu no ieejas. Nedaudz vēlāk līdzīgi rīkojās vēl divi viņa biedri, kuri atradās stadiona tuvumā.

Tikmēr pārējie uzbrucēji, bruņojušies ar automātiskajiem ieročiem, sarīkoja apšaudes vismaz četrās vietās pašā Parīzes centrā (vēl viens uzspridzinājās pie kāda restorāna). Īsta asinspirts notika koncertzālē Le Bataclan, kur aptuveni 1500 cilvēku vēroja amerikāņu rokgrupas Eagles of Death Metal koncertu. Tur teroristi noslaktēja vismaz 89 cilvēkus. Divi uzbrucēji uzspridzinājās, vienu nogalināja specvienība, kas ieņēma koncertzāli.

Kopumā teroristu uzbrukumos dzīvību zaudēja vismaz 129 cilvēki, ievainojumus guva 352 cilvēki, no kuriem 99 bija kritiskā stāvoklī. Bez Francijas pilsoņiem uzbrukumos nogalināti vēl vismaz 14 valstu - Beļģijas, Vācijas, Alžīrijas, Ēģiptes, Lielbritānijas, Meksikas, Čīles, Marokas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas, Tunisijas un ASV - pilsoņi.

Viltota Sīrijas pase

Uzbrukumos uzspridzinājās vai tika likvidēti vismaz septiņi teroristi. Līdz svētdienas pēcpusdienai policijai bija izdevies noskaidrot viena uzbrucēja personību. Tas ir 29 gadus vecais Francijas pilsonis Omars Ismaīls Mostefaī. Viņš ir viens no uzbrucējiem, kas uzspridzinājās koncertzālē Le Bataclan. Likumsargiem izdevās viņu identificēt, pateicoties atrastajam pirkstam.

O. I. Mostefaī ir dzimis un uzaudzis Parīzē un jau agrāk nonācis policijas redzeslokā, jo no 2004. līdz 2010. gadam viņam izvirzītas astoņas apsūdzības par sīkiem noziegumiem. Parīzes prokuratūra ziņo, ka 2010. gadā drošības iestādes viņam sākušas pievērst pastiprinātu uzmanību, jo jaunais vīrietis bija radikalizējies. Izmeklētāji šķetina, vai viņš pērn devies uz Sīriju un pievienojies IS, vēsta portāls TheLocal.fr. Policija aizturējusi sešas personas, kas saistītas ar O. I. Mostefaī, arī viņa tēvu un brāli.

Telekanāls CNN, atsaucoties uz avotiem izmeklēšanā, ziņo, ka vismaz viens no uzbrucējiem izmantojis viltotu Sīrijas pasi, lai kopā ar patvēruma meklētājiem nokļūtu Eiropā. Grieķijas varasiestādes informē, ka pasi izmantojis kāds cilvēks, kurš 3. oktobrī ieradies Lesbas salā. 7. oktobrī šo pasi izmantojusi kāda persona, lai no Maķedonijas iekļūtu Serbijas teritorijā.

Iespējams, viens vai vairāki uzbrucēji joprojām ir brīvībā, jo svētdien Parīzes priekšpilsētā Montreijā atrasta automašīna, kas varētu būt izmantota piektdienas uzbrukumos. Automašīnā uzieti Kalašņikova automāti un vairākas tukšas un pilnas aptveres. Vēl viena teroristu izmantota automašīna tika atrasta piektdien pie Le Bataclan.

Jāaizver robežas

Parīzes notikumi var ietekmēt Eiropas turpmāko rīcību migrantu krīzes risināšanā. Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu savienības Bavārijas māsaspartija - Kristīgi sociālā savienība - aicina valsts vadītāju pievērt Eiropas lielākās valsts robežas daudzajiem patvēruma meklētājiem. «Nekontrolētā migrācija un nelikumīgā robežšķērsošana vairs nevar turpināties. Parīzes notikumi maina visu,» Bavārijas finanšu ministrs Markuss Zēders sacīja izdevumam Welt am Sonntag.

Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers aicinājis neizdarīt sasteigtus secinājumus. «Nevajadzētu jaukt kopā dažādas kategorijas cilvēkus, kas ierodas Eiropā,» viņu citē raidorganizācija BBC. «Tie, kuri ir atbildīgi par uzbrukumiem Parīzē, ir noziedznieki, nevis bēgļi vai patvēruma meklētāji.» Viņš aicināja Eiropas valstis pastiprināt cīņu pret ekstrēmismu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

1980. gada 2. augusts, Itālija: galēji labējie ekstrēmisti sarīkoja sprādzienu Boloņas dzelzceļa stacijā, nogalināti 85 un ievainoti 200 cilvēku.

1987. gada 19. jūnijs, Spānija: basku separātistu grupējuma ETA automašīnā ievietotas bumbas sprādzienā lielveikala autostāvvietā Barselonā dzīvību zaudēja 21 cilvēks, ievainojumus guva vēl 45.

1988. gada 21. decembris, Lielbritānija: virs Lokerbi ciemata Skotijā tika uzspridzināta ASV aviokompānijas†Pan Am pasažieru lidmašīna, bojā gāja visi 259 tajā esošie cilvēki un vēl 11 cilvēku uz zemes. 2008. gadā Lībija atzina saistību ar terora aktu.

1998. gada 15. augusts, Lielbritānija: Īru republikāņu armijas šķeltnieku sarīkotajā sprādzienā Ziemeļīrijas pilsētiņā Omā dzīvību zaudēja 29 un ievainojumus guva 220 cilvēku.

2004. gada 11. marts, Spānija: bumbu sprādzienos četros pārpildītos pasažieru vilcienos Madrides galvenajā dzelzceļa stacijā tika nogalināts 191 cilvēks, gandrīz 2000 guva ievainojumus. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās teroristiskā organizācija Al Qaeda.

2005. gada 7. jūlijs, Lielbritānija: 52 sabiedriskā transporta pasažieri tika nogalināti un vēl 700 ievainoti sprādzienu sērijā Londonas metro vilcienos un autobusā. Uzbrukumus veica četri Al Qaeda spridzinātāji pašnāvnieki.

2011. gada 22. jūlijs, Norvēģija: galēji labējā ekstrēmista Andersa Bēringa Breivīka sarīkotajā sprādzienā Oslo centrā tika nogalināti astoņi cilvēki; vēlāk viņš sarīkoja apšaudi jauniešu nometnē Ūteijas salā un nonāvēja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā pusaudžus.

2015. gada 7. janvāris, Francija: divi islāmisti, bruņojušies ar Kalašņikova automātiem, iebruka satīriskā izdevuma Charlie Hebdo redakcijā Parīzē un nogalināja 12 cilvēku, arī izdevuma galveno redaktoru un vadošos karikatūristus. Uzbrucēji tika nogalināti pēc divām dienām apšaudē ar policiju. Atbildību par uzbrukumu Charlie Hebdo uzņēmās Al Qaeda atzars Arābijas pussalā, paziņojot, ka tā ir atriebība par izdevuma karikatūrām, kurās izsmiets musulmaņu pravietis Muhameds.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?